par progresu: mana vecā, vecā nokija sāk pamazām atņirgties, nu jau jālādē reizi 4-5 dienās, nevis 2 reizes mēnesī kā pirmsākumos, attiecīgi, piemeklē skumjas, jo tikpat vecu nokiju man nedabūt, bet jaunākas mabilkas, lai arī priecē ar iespēju iečekot, kurā krogā dzer tavi nedraugi, lai turp nedotos, kā vēsta nostāsti, jālādē visu laiku. progress atkal jau iet mani pilnīgi neinteresējošā virzienā, mļe, agrāk es braucu uz čuhņu uz nedēļu un lādētāju pat līdzi neņēmu.

par progresu 2: vai, atskaitot padomju fantastiku, daiļliteratūrā ir kādas nākotnes vīzijas, kurās viss ir baigi kruta? (jūs atceraties - uz zemes valda prieks un laime, tāpēc, lai būtu konflikts, jādodas celts komunisms kur citur kosmosā utt utml). nekādas resursu krīzes, robotu sacelšanās, ekoloģiskās katasrofas, multikulturālisma draudu un what not?

par fantastiku: "zilajos jūras vēršos" ilzes eņģeles stāsts dīvainā kārtā nav slitkākais (lai gan piedāvāju bakdarba tēmu filologiem "cmukas kleitas vadmotīvs ilzes eņģeles, lauras dreižes un lindas nemieras prozā"), un kopumā man viss patika labāk, nekā biju gaidījusi (tikai 2-3 stāsti, ko nav iespējams lasīt citādāk kā pa diagonāli).