trīs, nē četras? dienas nebiju ārā (bija aizņemtība un nebija spiedošu vajadzību), bet ārā taču ir brīnišķi. ne auksti, ne slapji, ainavas kā edgaram alanam vai bāskervilu sunim. es parasti jūtos ļ. dzīva novembrī-decembrī.

pie uzpurnes izlasīju, ka latvija pēc platuma grādiem ir turpat, kur kanādas ziemeļi, ko uzskata par neapdzīvojamiem un kur mitinās vieni vienīgi inuiti. tas vieš prieku, kā arī vēlmi ietērpties (dabīgā nāvē mirušu) zvēru ādās, nokrāsoties ar pelniem un triept vanagu pa taisno no pudeles.

nomainīju beidzot vasaras segu pret starpsezonu, aiznesu uz ķīmisko tīrītavu un remontiem visu, kas aiznesams. nevaru izdomāt, ko aicināt uz pasākumu darbdienā plskt. 15.00, tāda ir tā skumjā bezģeļņika-frīlansera dzīve.