vissliktākais šogad ir tas, ka nespēju pavilkt nevienu savu projektu, kurš stāv kaut nedaudz pāri basic ikdienas līmenim un prasa kaut kādu laika un spēku ieguldījumu (piemēram, nemācu vairs angļu valodu pendžām un bezdarbniekiem utt), jo zinu, ka varu nonākt/un arī nonāku kārtējā emocionālā bedrē (no tādām gan izrāpties ir pāris dienu jautājums, taču tad es iekrītu totālā laika trūkuma bedrē).

būtu labāk, ja varētu čik un viss saknē apcirpt Milzu Trauksmi, kas attiecīgos notikumus pavada (atsaldētība ir mans dzīves mērķis!), kas sanāk reizēm labāk, reizēm sliktāk, bet medikamentiem klāt ķerties negribas, jo tie ir priekš lohiem laupa sajūtu, ka kontrolēju savu dzīvi.