medkopsavilkums uz vasaras beigām.

īstās lēkmes nav bijis kopš maija [fjū], tomēr priekšvēstneši vēl joprojām nāk regulāri aptuveni reizi mēnesī ar vājumu, stīvumu, stiprām konvulsijām/krampjiem, paaugstinātu uzbudinātību, atmiņas/spriestpējas akūtu pasliktināšanos uz pāris diennaktīm vai mazāk. aknu marķieri bija daļēji normalizējušies, bet dzelzs joprojām spītīgi turas virs normas (nepsihoju tikai tāpēc, ka feritīns ir normāls, tātad lai kas arī tur peldētu asinīs, patoloģiska nogulsnēšanās audos šobrīd nenotiek) (NB - kā reiz pienācis laiks analīzes atkārtot).

man tas viss joprojām izskatās pēc neskaidras etioloģijas toksikozes (rau, kad gulēju teltī visa tāda vīnā, alū, uzlējumā un kanabinoīdos, lenora arī sūdzējusies, ka esmu viņu nospārdījusi, a es parasti guļu kā baļķis, un es negribētu redzēt savus aknu marķierus nākamajā rītā).

kaut kad uzskrēju uz ielas m. tantei, ar kuru mēs abas izliekamies, ka ģimenes naida nav. pajautāju, vai tiešām, tiešām m. nekad nav bijusi dzelte. atbildēja: nezinu, mums visiem (ģimenē) ir dzeltena āda. muahahā.

ik pa brīdim pieķeru sevi dusmojamies uz m. ne tāpēc, ka viņš būtu nevesels, bet tāpēc, ka viņš nedara visu, lai izveseļotos. pareizāk sakot, pēc saviem kritērijiem dara - priekš cilvēka, kurš 2004., neveiksmīgi lecot no jumta ielauzis abas kājas un trīs nākamos mēnešus nespēja normāli pastaigāt, tomēr nevērsās pie traumatologa vai tml (viens celis joprojām izskatās dīvaini), ir noticis Milzu Progress. bet ne priekš manis - es būtu šturmējusi visas medicīnas iestādes tuvējo 200 km radiusā un aizsūtījusi matu šķipsnu kaut kur nezin kur un vispār, karoče, Izrādītu Iniciatīvu, tāpēc atsevišķos brīžos jūtos kā gruzdoša pagale. gribas ātri viņā iemiesoties un izdarīt Visu Labāk. attiecīgi, gribas sākt studēt melno maģiju (vienīgais ezotērētais novirziens, kurš konceptuāli simpatizē)