anti-veg.

esmu pasākusi kolekcionēt arī stāvokļus, kad veģetārisms/vegānisms ir kaitniecisks un pat nāvējošs. pagaidām kontā divas neapšaubāmas kaites, abas retas un ģenētiskas, bet tomēr: refsums (nez vai var atstiepties, bet nopietni sabojāt dzīvi un uztveri gan; totāla hlorofila nepanesība, attiecīgi, 80% veg pārtikas neder) un vilsons(beidzas ar aknu komu un aizliegto produktu sarakstā ir arī nozīmīgi veg proteīna avoti - rieksti, sēnes, mazākā mērā pākšaugi).
(cita lieta, ka stāvokļu, kurus var izraisīt un/vai strauji pasliktināt strictly olbaltumvielās bāzēta diēta [aļa atkinsa diēta], atrodas N reizes vairāk tādā pašā meklējuma periodā)

tad vēl randomā var izzvejot ko šādu:
http://www.holistichelp.net/why-you-shouldnt-be-vegetarian.html
(patīkami atšķiras no tml materiāla ar apokaliptisku noskaņu "vegāni mirs un drīz" neesamību, taču argumentācijā uzreiz krīt acīs paleo murgi no sērijas "graudaugi un pākšaugi ir ļaunumzz"* utt utml).

*cita lieta, ka līdzcilvēki man apkārt pārsvarā pārtiek no miltiem, miltiem, miltiem... un "gaļas"**, un beidzas tas hujova. atceros, ka tieksme visu, pat gurķus, apviļāt miltos un apcept, padarīja 20. gs. sākuma latviešu pavārgrāmatas man nelietojamas.

par "gaļu"** - vai nav tā, ka liela daļa t.s. gaļēdāju var itin viegli iedzīvoties tipiskos veg deficītos? jo, lai govs gaļā/pienā būtu, piemēram, vitamīni D vai B12, tai jāganās saulītē un jāgrauž nesterila zāle, nevis jānīkst industriālā fermā un jākošļā kombikorms. diez vai tādas govs gaļa būs daudz barojošāka, nekā hardcore ēnā tusnējošā vegāna gaļa. kreicfeldu-jakobu arī joprojām izārstēt nevar.