šodien jāiet uz lekciju pie lapzemes profesora un arī atrādīt ktulhu pupos [par otro var paturēt īkšķus].

"latvijas redneki laika griežos" varētu būt kārtējā ģeniālā tēma manam maģistra darbam [ik dienas iešaujas pa pārim], par spīti tam, ka pati esmu mazliet redneks [tas ir, esmu prasta, staigāju trenuškās un cepetis no sabrauka jenota man liekas uzteicama maltīte].

interneti gan pēdējā laikā šķiet tik ļoti pareidzami, ka pat lasīt vairs nevelk; nezinu, kāda sazombētība liek iedrukāt šo.