Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2012-04-20 10:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man tāda nojauta, ka pat draugi pārprot, kāpēc man riebjas kāzas [jo vakar izskanēja piedāvājums "sarīkojiet kaut vai neīstās"], bet viss ir pavisam vienkārši: ne ilgojos pēc sazin kādas svaigas gaļas, ne "baidos no atbildības" [it kā zīmogs pasē kādu kādreiz atturētu no visām iespējamām preteklībām], bet ļoti nevēlos nonākt to ļaužu pasaulē, kuri pēkšņi sāks uztvert mūs Kā Pāri [deviņi kopābūšanas gadi un septiņi gadi kopdzīves, tas tāds fufels], tikai tāpēc, ka būsim izspēlējuši kādu balagānu, un varbūt pat sāks piesūtīt mums tupas kartiņas un salvetes uz viena gada jubileju [papīra kāzas, lol], un kaut ko pavisam idiotisku uz četru gadu jubileju [kurā, kā zināms, "uzplaukst mīlestība", kura nezin kur kavējās visus iepriekšējos gadus]. es labāk izbaudu viņu nicinājumu un apgalvojumu, ka "planēta mani nokratīs kā kārpu"; zinu, mana lepnība kādreiz mani piebeigs.

ja kādreiz apprecēšos, tas būs bez liekām ceremonijām un neviena liekulīga kuce par to nekad neuzzinās!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hessin
2012-04-20 15:39 (saite)
jā, faktiski to precēšanos vajag citiem, nevis pašam pārim. Tas ir vienkārši smieklīgi, kā apprecoties pēc 10 gadu kopdzīves, pārējie pēkšņi šo pāru attiecības sāk uztvert nopietni, "tad jau laikam pa īstam".
Bet no otras puses ir arī daudz pāri, kuriem vajag izrādīties, re, re, cik mums liela mīlestība, re, re, cik mēs varējām paņemt kredītu, lai uztaisītu šo grandiozo pasākumu. Un pēc tam pēc 3 gadiem izšķirties, turpinot atmaksāt bankai par ballīti.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?