bet ar gēniem tik tiešām nepastrīdēsies!
jo, rau, manā ģimenē nav neviena dramatiska vai patosaina stāsta ne par vienu no pasaules kariem, nav laikam pat neviena bojāgājušā, nekādas dedzības un kačkas; viens attāls radinieks no tēva puses gan bija baigais cīnītājs, bet šizofrēniķis arī, tā kā viņš neskaitās; turklāt vecāsmātes māsa vispār pamanījās aizmukt pāri robežām lepni paceltu galvu [bija apnikuši pastorālās dzīves jaukumi+nejuta nekādu vēlmi dalīties ar savu tuvāko komunisma labākajās tradīcijās], turklāt pat nekopa Tur savu kultūru, maita tāda! tiesa, dabūja pastrādāt ar visu britu tautu azbesta rūpnīcās utml valsts restaurācijas ietvaros [cik ilgi britiem pēc 2pk vispār bija pizģec? līdz tetčerei, vai?], toties tagad rauc degunu par mūsu "iedomātajām problēmām" [rauca, pirms pārtrauca jebkādus kontaktus ar atlikušo radu saimi].
padomju laiki pagāja nemanīti, bez himnu dziedāšanas un stāšanās visādās interesantās organizācijās. psrs sabrukumu es vēlīnā bērnībā vispār nogulēju. ā, nu mamma kaut ko ņēmās pa rokklubu, un rokklubs kaut ko ņēmās ar visādām brīvības atrakcijām, un kaut kādā baltijas ceļā es arī dabūju pastāvēt. bet tas neskaitās.
kultūru joprojām nekopjam, diskriminēti nejūtamies [visādus sadzīviskos draņķus var arī neskaitīt].
a no manis te pieprasa Viedokļus. skuju!