antarctica starts here

17. Februāris 2012

08:33

bet ar gēniem tik tiešām nepastrīdēsies!
jo, rau, manā ģimenē nav neviena dramatiska vai patosaina stāsta ne par vienu no pasaules kariem, nav laikam pat neviena bojāgājušā, nekādas dedzības un kačkas; viens attāls radinieks no tēva puses gan bija baigais cīnītājs, bet šizofrēniķis arī, tā kā viņš neskaitās; turklāt vecāsmātes māsa vispār pamanījās aizmukt pāri robežām lepni paceltu galvu [bija apnikuši pastorālās dzīves jaukumi+nejuta nekādu vēlmi dalīties ar savu tuvāko komunisma labākajās tradīcijās], turklāt pat nekopa Tur savu kultūru, maita tāda! tiesa, dabūja pastrādāt ar visu britu tautu azbesta rūpnīcās utml valsts restaurācijas ietvaros [cik ilgi britiem pēc 2pk vispār bija pizģec? līdz tetčerei, vai?], toties tagad rauc degunu par mūsu "iedomātajām problēmām" [rauca, pirms pārtrauca jebkādus kontaktus ar atlikušo radu saimi].
padomju laiki pagāja nemanīti, bez himnu dziedāšanas un stāšanās visādās interesantās organizācijās. psrs sabrukumu es vēlīnā bērnībā vispār nogulēju. ā, nu mamma kaut ko ņēmās pa rokklubu, un rokklubs kaut ko ņēmās ar visādām brīvības atrakcijām, un kaut kādā baltijas ceļā es arī dabūju pastāvēt. bet tas neskaitās.
kultūru joprojām nekopjam, diskriminēti nejūtamies [visādus sadzīviskos draņķus var arī neskaitīt].
a no manis te pieprasa Viedokļus. skuju!

13:47

man arī ir piegdiena, jo uz vīkendu esmu atbrīvota no slimnīcas, bet manas aknas - no zālēm.
[man to ir ļoti žēl, plus lietošanas instrukcijas pamāca, lai nekādā gadījumā neieņemot bērnu, lietojot šīs zāles un kādu laiku pēc tam, savādāk piedzims ar pleznām starp pirkstiem]

mani patiesībā ļoti interesē, cik ilgs ir "kādu laiku pēc tam" [ne tāpēc, lai kādu ieņemtu, bet lietojams organisms noderētu arī man pašai] un kā to paātrināt. jūtos kā, un izskatos vēl baisāk. vingrošana aļa "kustinām pirkstus liegas mūzikas pavadījumā" vs ekstremālais sports [iespējams, atstiepšu kājas bet varbūt gluži otrādi?]? es nekad neesmu dzērusi tik daudz zāļu un slimojusi tik ilgi, tāpēc.

18:31

sakarā ar to, ka spogulī nu jau rāda šausmenes,
aizdomājos, ka varbūt varētu reizi mūžā saņemties* un pacensties kļūt tik skaistai, ka visiem acis iztecēs [gan jau pavisam neiespējami gluži tas nav],
taču ir divi skarbi jautājumi:
1) a ko tas man dos?
2) vai man pēc tam visu laiku vajadzēs vaksēt sev kājstarpi un citādi sevi uzturēt?

*ķipa kā nolekt ar izpletni vai derībās iemalkot tehnisko spirtu

tomēr ja kādreiz es gribēšu, nezinu, iekārtoties darbā, uz kuru vajag arī iet, droši vien nebūs labi, ja es būšu ne tikai sociāli atrofējusies, bet arī izskatīšos pēc mežcirtēja.
degunu gan neoperēšu, viņš ir disfunkcionāls un mīlams.
Powered by Sviesta Ciba