Es nezinu amplifikācijas cikla skaitu, ko izmanto Latvijā SARS-CoV-2 vīrusa gēnu noteikšanai. Un tam nav nozīmes, manuprāt. Jo pie vīrusa klātbūtnes nulle, neko nav iespējams uzburt. Savukārt amplifikācijas cikla skaits kalpo tikai kā palielināmais stikls. Kurā mirklī cilvēks saslimst, pie 100 nosacītām vīrusa vienībām vai 100 000, atkarīgs no neskaitāmiem faktoriem. Identificē jau gadījumus, ne saslimušos.
Ja mērķis ir izsekot vīrusa izplatību - kaut 100 apmlifikācijas cikli.

Bet, galvenais "pandēmijas rādītājs" ir mirstības palielināšanās. Un to gan grūti apstrīdēt. Tev tur agrāk postos grafikos pat uz aci ir redzams, lai gan nav pārrēķināts uz populācijas lielumu (LV sarūk cilvēku skaits, ~ 15 000 gadā, btw). Es, savukārt, esmu rēķinājusi. Mirstība pieaug krietni jau 50+ vecumā. Tas ir satraucoši.

Un te varbūt pat labi, ka tiek rūpīgāk izsekots tas covid-19 inficēšanās ceļš.
Bet varbūt arī nē, citu starpā.

(Reply to this) (Thread)

Tam ir nozīme testa specifikas dēļ. Tas nav tik viennozīmīgs tests kā, piemēram, antivielu testi, kur vai nu ir antivielas vai nav. Tiem arī mēdz būt visādas krusteniskās reakcijas ar nezin ko, bet ārsti saprot, kā tos interpretēt vai nozīmē papildus izmeklējumus. PCR tests ķer kaut kādas polimēru ķēdes, kam var būt un var nebūt saistība ar konkrēto vīrusu. Tāpēc testa rezultātu var ietekmēt amplifikāciju skaits un covid skeptiķi spekulē, ka pat 90% covid pcr testu ir false positive. Savukārt pēc vakcinēšanas visus sāks testēt ar mazāku amplifikāciju skaitu, un - voila - vakcīnas strādā, visi kumulatīvie šmumulatīvie krīt rūkdami.
Es nesaku, ka tā ir vai ka pati tam visam ticu, bet izklausās pēc lieliska Big Pharma biznesplāna.
Par vīrusa izsekošanas lietderību - ja sausais atlikums ir tāds, kā mēs redzam - aizvien bezjēdzīgāki ierobežojumi, slēgtas skolas, dēļ vīrusa, kas skolas vecuma bērniem vispār nav bīstams, tad paldies par kūkām, nevajag mums tādu izplatības izsekošanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ļoti ceru, ka tas ir tikai biznesplāna.

(Reply to this) (Parent)

Jā varbūt - es nezinu. Es tiešam cenšos saprast šo visu. Piemēram nesen lasīju šo no "Public Health Ontario". Viņiem ir šis secinājums par augstiem CT ... err, thresholdiem:

"This suggests that a high Ct positive result is more likely to be false positive when observed in an asymptomatic patient with no epidemiological links to cases during low community prevalence of disease. However, it is difficult to know exactly which patients among this subgroup are true positive versus false positive, as we know that not all true positive high Ct positive specimens are repeat positive when retested on the same or a
different platform."

Ta tad, es domāju,ka amplifikācijas cikla skaits it svarīgs - it īpaši, kad nemsim verā, ka resultāti tiek izmantoti, lai izlemtu par ierobežojumiem utt. Un turklāt, kad "The COVID-19 pandemic has led to large scale testing of asymptomatic persons with low pretest probability, a practice not previously employed for any respiratory viral pathogen." [https://www.publichealthontario.ca/-/media/documents/ncov/main/2020/09/cycle-threshold-values-sars-cov2-pcr.pdf?la=en]

Par visu-iemeslu mirstību, es pilnīgi tev piekrītu. Es tikai neredzu tieši to, ko tu redzi manos grafikos. Es redzu, ka mirtstība auga nesen tikai vecākiem cilvēkiem (75+). Tagad situācija ir uzlabojusies (nu pēdējo reizi, kad pārbaudiju). Par populācijas lielumu, jā atkāl piekritu. 2010 bija 2,118,855 un 2020 bija 1,886,202.
Bet, mauprāt ir jāņem verā, ka 2010 bija mazāk cilvēku, kuri bija 75+ (7.6% no 2,118,855 = 161,032). 2020 g. bija 10.4% no 1,886,202 = 196,165. [es tikko šo info atradu - vajag pārbaudīt]

Man liekās, ka vajag ņemt šo verā, kad izdarām secinājumus par visu-iemēslu mirstību cilvēkiem 75+. Proti ir vairāk tagad vecu cilvēku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

upd, situācija vienā valsts laboratorijā ir šādi: the second test (of retested high Ct-values positives is positive in 70-80% of cases.

That's an approx 25% chance of a FP after one test.

They redo it again before sending out the results, so by my reckoning there is a 25% of 25% chance of a high Ct-value FP getting through both checks, which is 6,25% - which is a massive number.

Maybe it is less than 25% of 25%, but we would only know that if they did three tests (so there might be a 90% chance of a positive test on the third retest of a positive high-Ct test). I don't have that info.

Still, based on this I believe that Ct-thresholds clearly have hugely important significance.

(Reply to this) (Parent)

Vai esi rēķinājis, vai Latvijas (un Eiropas) novecošana, tas, ka vecāku cilvēku kļūst aizvien vairāk, nosedz vai nenosedz all case mortality pieaugumu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir ļoti interesants jautājums. Iespejams, ka kādi zinatnieki ir jau saņemuši naudu, lai to petītu.

(Reply to this) (Parent)

Just one more thing. You wrote "Identificē jau gadījumus, ne saslimušos."

Could you tell SPKC this, because on their Twitter they wrote today "Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimis 124 301 cilvēks"?

It would be very interesting to know how many of these 124,301 positive tests were high Ct. Today's 'Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 5.9%'.

If 20-30% positive tests failed to show a positive on the second analysis, then as I wrote earlier, a negative test stands a 6.25% of being positive on two runs. That 5.9% looks very dodgy to me.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

SPKC to noteikti zin. Un, kā man likās, jau visai sabiedrībai tas ir zināms, ka iet runa par "inficēšanās gadījumiem" nevis saslimušiem.
Ir vajadzība un nepieciešamība izsekot tieši "inficēšanās gadījumus", pat "iespējamos pārnēsātājus". Nafig tie Ct? Vēža skrīninga gadījumā arī ieteiktu visiem biopsiju veikt? Daudz precīzāk, nekā parasta mamogrāfija vai kaku tests.

Runājot par mirstību - pretēji Tavām bažām, ka identificē par daudz gadījumu, pieraksta covid nāvi cilvēkiem, kas miruši no citiem iemesliem, situācija ir tieši pretēji. Ir daudz drūmāk, nekā statistika to uzrāda.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Okay bet ja SKPC notekti to zin, tad kāpēc viņi raksta "saslimis"?
Es nesaprotu.

Par Ct, man liekas, ka ja pastav 20-30% iespēja, ka +ve test varētu būt -ve tad, kad paraugs tiek parbaudīts otrā reizē, tad es personīgi nerēdzu jēgas tam testām (ar augstu Ct). Īpaši ja tas tiek veikti intensivi un masveidā - no visiem neskatoties uz to vai viņiem ir simptomi vai nav.

Nespratu, ko tu gribēji teikt par 'nafig tie Ct'. Vienkārši domāju, ka tas ir nozimīgi, ka CDC tikai grib +ve paraugus ar Ct zem 28.

Kā ir tad situācija ar mirstību Latvijā? UKā notiek sādi: ja cilvēks nomira 28 dienu laikā pēc +ve testu, tad ir reģistrēta, kā Covid nāve. Vai tu apgalvo, ka vairāk cilvēki, kas it kā nomira no kaut kas cita, istenībā nomira no covid? Vai ir kāds pamatojums šim?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu, kadēļ SPKC raksta "saslimis', ja ir tikai inficējies.

"Vai tu apgalvo, ka vairāk cilvēki, kas it kā nomira no kaut kas cita, istenībā nomira no covid?" - es neapgalvoju, bet man ir pamats domāt, ka ļoti iespējams. Ka gan gadījumu, gan nāvju ir vairāk nekā statistika uzrāda.

Par testiem slinkums. Mērķis galvenais jau ir izsekot un kontrolēt slimības izplatību.

"ja cilvēks nomira 28 dienu laikā pēc +ve testu, tad ir reģistrēta, kā Covid nāve". Zviedrijā arī laikam pat ja transporta nagdījumā iet bojā, pie pozitīva testa raksta covid. Latvijā ir savādāk. Reģistrē gan nāvi no covid, gan covid min kā blakusslimību, ja nomiris no cita iemesla. Nāves sertifikātu aizpilda ārsts, kurš konstatējis nāvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai Latvijā tās Covid nāves (2,213) ir nāves no covid + ar covid (covid kā blakusslimiba)?

(Reply to this) (Parent)

Starp citu, es tiešam gribētu uzzināt kāds ir tavs pamats domāt, ka ir ļoti iespējams, ka Covid gaījumu un Covid nāvju ir vairāk nekā statiska uzrāda.

(Reply to this) (Parent)