viss sākās ar domu ka derētu  apmeklēt sporta zāli lai nepieļautu traģēdiju

tā nu mīdija mani izvilināja pusmiegā no mājas vēl pa ceļam steidzinot (" ātri ātri es tiko redzēju dievu, viņš pagāja man garām") uz centru kur mums bija lemts mēģināt sportot

aizbraucām līdz izvēlētajai zālei ar tramvaju jo  baidījāmies no spēka tēriņa ko varētu prasīt pārvietošanās ar kājām

un tad arī sākās

nekad vairs neapmeklēšu to sasodīto martas  centru kurā pamatapmeklētājas ir sievietes ~30 kuras   šķielē uz mani,izskatās neestētiski nemaz nerunājot par to ka viņas tur pavada visu dienu ko varēja arī pamanīt viņu ārienē (" esmu mis fitness") un ir nelaipnas un viņām visām ir īsi melni mati

otrs apmeklētāju tips bija nenormāli pievilcīgi muskuļu kalni ( jo grūti tos saukt par vīriešiem) kuri ierodas apspīlētās sporta biksēs un rada  štruntīgu atmosfēru

nē nu protams varbūt man tik tā šķita ( krabim arī)

tātad jautrība sākās jau ģērbtuvē

atlika aiziet tik uz zāli kad  mīdī man saka "eu broko, ejam prom"

nu kaut kas tik drausmīgs! godavārds pretīgi.

izstrādājām plānu "broko, ej tur kaut ko pavingro es pastāvēšu un itkā runāšu ar tevi" lai pieklājības pēc uzkavētos kaut 5 min

 tā nu mani uzsēdināja uz nāvīgi modernas iekārtas un es tik tirinājos un ņirdzu kamēr midī man sašutusi atkārtoja "ejam prom" un protams mani nebija ilgi jāpierunā jo tik drausmīgas sajūtas  ...

tad beidzot pēc "pavingrošanas 3 ls vārdā" mēs atgriezāmies atpakaļ ģērbtuvē kurā mums atkal uzglūnēja īsmatainās sievietes ar neestētisko skatu . skaļi ņirdzot mēs atguvām normālu skatu un  šmaucām prom cenšoties pēc iespējas neuzkrītošāk atdot atslēgas   reģistrācijas puisim kurš laikam nevarēja saprast ka mums bija 5min intensīvā nodarbība.

secinājām ka šādas sporta zāles ir tiešām traumējošas

bet ar to jautrība nebeidzās 

vispār

man tiešām iet visnotaļ interesanti  kaut vai atceroties vakardienas brīnumjauko vakaru sveču gaismā ar kafiju un cafe de paris mūziku un protams  vislabāko sabiedrību