Božena Chodunska

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šī bija reize, par kuru katris un ikviens sapņo, proti, izpildījusies iespēja teikt – es tak teicu, ka tā būs! Un es tak teicu, ka Gauja starp varoņpilsētām Cēsis un Sigulda ir baisākā vieta visā Visumā un tur nevajag spert kāju un mērkt airi. Smailes, plastmasenes un kocenes, pilnīgi jaunas pēc riepam smirdošas gumijenes un veci pūšļi, pēc svilināta sajūga smakojoši tikpat jauni glābšanas plosti taisni no rūpnīcas vai nogrimušiem kuģiem, izpriecu plosti ar griliem, nomas laivas, personīgās laivas.
Pārīši, klases, skolas, kompānijas, ģimenes ar omēm, nukleārās, tradicionālas ģimenes un netradicionālās ģimenes ar un bez zīdaiņiem un suņiem, visu tautību, dzimumu, seksuālo orientāciju un partijas piederību laivojoši ļautiņi. Kopumā ļoti līdzigi baltajiem zalkšiem.
Šādos apstākļos, kad laiva jāaprīko ar atpakaļskata un sānu spoguļiem un pagrieziena rādītajiem, vienā brīdī nemanot piezagās īgnums. Sevišķi, kad garām pabrauca krievu minoritātes laiva, kura sēdeja wannabe bards ar ģitāru (I shit you not!) un repertuāru, kurā viņš pauda savas ciešanas un nepiekrišanu valdošajam meinstrīmam. Dīvainā kārta šis dziesminieks mums pabrauca garam divreiz.
Otrajā reizē es nosolījos braukt pa Gauju šai pat maršrutā atkal, pie tam atrast šo pašdarbnieku un viņam atdarīt ar mazprasmīgu kokles spēli un dziedot korāļus.
Pret vakaru viss šis festivāls kā tādi abinieki pa vienam vien sāka rāpties krastos, lai nodotos telšu celšanai un no dzeršanas uz ūdeņiem pārorientētos uz sauszemes dzeršanu.
Ap šo brīdi dzidra kā bāreņa asara izkristalizējās naktguļas problēma, jo visi daudz maz solīdie krūmi jau bija aizņemti. Tajos ēda žāvētas vistas, dzēra šņabi un alu, žāvēja bikses, zaudēja godu citi, veiksmīgie un ātrie baltie zalkši.
Tā es, protams, saku tikai aiz skaudības, jo arī man ļoti gribējās darīt visu augstāk uzskaitīto vai pat tikai daļu no tā, bet tā vietā nācās cilināt airi vēl naskāk, lai atrastu kādu kaktiņu, stūrīti zemes.
Tā kā mūsu komandā tika pārstāvēti visplašākie sabiedrības slāņi ar vāji savietojamiem uzskatiem par aktuālo pamatjautājumu, proti, vai atpūtai uz ūdeņiem jābūt pasīvai vai aktīvai, ap to laiku, kad izvilkām laivas cietzemē, nebūt ne labiekārtotā cietzemē, bet mazā, Hrušcovkas dzīvokļa izmēra sērītē, kura kaut kāda pārpratuma dēļ bija palikusi neaizņemta, daļa sociuma jau bija pamatīgi savstarpēji uzmetuši lūpu.
Kad pēc tradicionālās zupas nāca viskijs, viltīgais gaišais rums un asa vārdu pārmaiņa, lai piešķirtu attiecībam kādu pikantumu un sākās pat tāda kā neliela vicināšanās, es drošības pēc noslēpu cirvi.
Naktī lija, arī rīts atausa lietains. Visi ilgi gulēja, līdz ap pusdivpadsmitiem ar maziet vainīgām sejām no teltīm ļaunu nepieminot un jau bez vālem rokās izrausās visi dramatiskie tēli. Turpmāko ceļu līdz Sigudai pievārējam ļoti draudzīgi un ļoti lēni.
Powered by Sviesta Ciba