Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - palienas izklaides un citi elitāri joki

Man bija ļoti buržuāzisks vakars. Tātad es šodien macījos spēlēt golfu. Es, protams, jau pirms tam zināju, ka tas ir daudz grūtāk, nekā izskatās. Bumbiņa drusku lidoja gan (apmēram katru ceturto sitienu; varbūt). Ja turpmākās pāris nedēļas uzsistu ik dienas pa pāris simtiem, gan jau progress būtu :)) Bet vispār. Un, jā, es to pateikšu skaļi. Golfs (atškirībā no hokeja, manas pirmās mīlestības mūžā) nekad nevarētu būt mans sports. Man, goda vārds, traucēja krūtis. Satvēriens, vēziens un sitiens ir pilnīgi citādāks nekā hoķim, un šeitan viņas abas drusku par daudz bija manu roku ceļā, jo sevišķi uz tālajiem sitieniem. Es esmu par pupainu golfam!!!!
Vēl es pabiju daudzinātajā Rocket Bean Roastery jebšu tiem, kas nevar atcerēties visu to penteri (es, piemēram, nevaru) - vienkārši Grauzdētavā. Es gribētu cīši jo cīši paspiest roku interjera dizainerim - man pilnīgi nokaitināja tas, cik ļoti tur viss gaumīgi un pārdomāts, un skaisti, tāds rusty ar glances piesitienu tieši vietā. Laba kafija, super duper aperol spritz, gards ēdiens, no kura sanāk lielisks instagramm food porn (padoms visiem šādu izdarību cienītājiem) un, protams, paliek tukšs vēders. (Jā, man tomēr ir iebildumi pret tām mazmazītiņām porcijām ar pāris mērču triepieniem pār šķīvja maliņu, apzinoties, ka es acīmredzami neko nesaprotu no estētiskā baudījuma un elitārisma kā tāda, jo aizliegums golfa laukumā polo krekliņa vietā nēsāt t-kreklu (uz iesācējiem neattiecas), jo tādējādi tiek pazudināta sporta etiķete un nojāta diena visiem pusmūža kungiem sniegbaltajās sporta zeķēs, manām acīm ir tomēr sasodīti nepārliecinoša.)
Arlabunakti, dārgie draudziņi!