Šobrīd ir noskaņojums tāds, ka gribas kaut ko iecibot. Varbūt baigi sakrājies, nez :D
Dievinu pašreizējo laiku aiz loga - zibens, pērkons, lietus. Nekā labāka nevar būt (giggle). Atceros, ka tādos vasaras vakaros slēdzu laukā stacionāro kompi un ēdot zemenes lasīju romāniņus. Tagad, sēžu ar kaķi klēpī (paņēmām no draugiem), gaidu, kad atdzisīs skābeņu zupa un tad abi ar mīļumu iesim gulēt. Rīt atkal uz darbu. No dekrēta atnākusi viena veca darbiniece, izrādās no mana gala - Smiltenes + intrigante, karjeriste. Vismaz viņa nepatīk visiem tiem kolēģiem, kuri ar viņu pirms tam ir strādājuši. Neviens nav par viņu sajūsmā, tā ka redzēs kā būs. Bet nu.. tā kā viņa bija 2.stāva vadītāja, tad viņu pazemināja par amatu zemāk - vīriešu nod.(manas nod.) vadītājas vietnieci.
Un vēl man 5dien ir aizstāvēšana. Jāsataisa laba prezentācija un pārliecinoši jāaizstāvās :) recenzets baigi labi novērtējis manu darbu un līdz ar to, nebūtu slikti vēl labāk noprezentēt (giggle)

Ir! Iet uz beigām! Šodien jānodzied ar kori skate un tad, pa nakti vajadzētu uztaisīt fināla versiju! Ai, man ir laime pilnīga. :)

Aizvēru ciet word dokumentu, kur rakstu bakalaura darbu. Sadusmojos uz hedingiem. Ienīstu viņus un acīmredzot viņi mani. Šonedēļ beidzas mans mācību atvaļinājums. Žēl jau, bet naudiņa kaut kā jāpelna

sēžot bilbiotēkā un cenšoties rakstīt savu lielo, rakstāmo darbu sāku saprast, ka mācīšanās bibliotēkā nav priekš manis. Labprāt sēdētu klusajā lasītavā, bet tur nav datoru, jo redz, mans mazais mīlulis neķer bezvadnieku. nedaudz žēlīgi, bet nu neko ;) būs vien jādodas mājās un jāturpina rakstīt virtuvē :)

Ir! Bakalaura pirmsdiplomdarba prakses atskaite ir pievārēta, yes! Viena trešdaļa ir padarīta atlikušas vēl divas. Viena pēc mēneša, otra pēc otra mēneša un zilā cepurīte galvā būs 16.jūnijā :) ak šaumsas, cik šodien es laimīga par to visu jūtos!

šodien visvisādi cenšos izvairīties no darbu rakstīšanas. tā nu ņēmu iztīrīju dzīvokli, uzvārīju zupu un uzcepu meduskūku. baigi sakārojās. un jā, tā arī neesmu šodien atvērusi ne bakalaurdarbu, ne prakses atskaiti.
mums 3dien ar pāris darba kolēģēm ballīte pie vienas citas kolēģes Mārupē. Mums visām iedota nākamā diena brīva, lai varētu tā kārtīgi ballēties (giggle). man vislabāk patīk dresscode - drēbes, kuras neesi vilcis mugurā vismaz gadu. tas viss man jau nedaudz atgādina manus 18. Tikai meitenes, naktskrekli, pidžamas, daudz alkohola, raudamo filmu skatīšanās un klačas, klačas :)

Man vēl nedaudz jāsaņemas un tad pa lielam prakses atskaite būs gatava. Bet ar to saņemšanos ir tā kā ir, jo palikuši ir lieli teorētiskie pikuči, kuri man ne visai patīk :/ Ar bakalauru ar iet tīri ok. Atradu beidzot nepieciešamās grāmatas. Tagad sēžu virtuvē, klausos Lindu Leen fonā un tik klabinu taustiņus. Laiks vēl ir, lai paspētu visu uzrakstīt, bet man gribas laicīgi un kārtīgi. Tā, lai aizstāvot ir 100% pārliecība par to, ko es daru un, ka es to tiešām zinu! :)

Uz deskopa stāv zīmīte - līdz 12.03 jānodod prakses atskaite! Ok, es sevi mierinu ar domu, ka man daudz maz ir 4lpp. Bet līdz ar to nāk apziņa, ka jāturpina rakstīt bakalraus! 1dien jādodas uz bibliotēka pēc grāmatām. Jāizdomā kārtīgs pētījums un tad jāsāk pie tā strādāt! :) Ā es vispār nesen paliku par gadu vecāka. Godīgi sakot, man nebija nekādas svētku sajūtas. Nu pilnīgi nekādas. Vienīgi pašā vakarā, kad mani mājās sagaidīja kekss ar nepieciešamo skaitu svecīšu un romantisks vakars gultā.
Un vispār man nav ne mazākās saprašanas kāpēc cibojot no šī pc man nepiedāvā iespēju pievienot attēlu, besī

Pabeidzu taisīt prezentāciju rītdienas pēdējam eksāmenam. Ak, prieks, kur tu rodies! Beidzot, tam visam būs beigas. Atliek tik uzrakstīt un aizstāvēt prakses atskaiti, un pašu bakalauru, wii :) Godīgi sakot, es nevaru sagaidīt. Gribas nobeigt to visu un miers, lai varētu kārtīgi sākt strādāt.
Šodien sapratu, ka rupji rēķinot, līdz Ziemassvētkiem ir palikušas vairs tik kādas 13 dienas. Idejas radiem dāvanām man nav. Bet, nesaktoties uz to, nākamā nedēļa būs grandioza - Ziemassvētku balle, darba ballīte un Vecmeitu ballīte :)

Tikko uzrakstīju ceturto eksāmenu. Palicis vēl viens - projekta prezentācija. Šodien beidzot jaunajā dzīvoklī pieslēgs internetu. Ā, jā.. Āgenskalnu par savām mājām saucu jau veselu nedēļu :) Patīk tur, ir forša sajūta atkal dzīvot Rīgā un nebraukāt ar Baldones autobusu katru dienu, veselas divas reizes. Darbā pateicu, ka gribu no Februāra strādāt uz pilnu slodzi. Nezinu kā būs, bet jābūt labi. Savādāk nedrīkst būt. Un mana nākošā nedēļa būs pavisam traka - trīs ballītes - skolas, darba un vecmeitu. Neticami ātri skrien laiks.

Šī būs traka nedēļa. Strādāju tikai ar vienu brīvdienu un paralēli tam, jāpabeidz pusiesāktais stratēģiskās vadības grupu darbs (labi, ka tur vairs tik pāris lietiņas jāsameklē) un jāsāk rakstīt aukšā projekts! Pēc veselas nedēļas jānodod un izdarīts ir 0%! Vismaz zinu par ko rakstīšu, tas ir galvenais :)

Rīt jāiet skatīties dzīvoklis un uz darbu. Būšu bišķiņ paslimojusies. Šodien saēdos dubulto vitamīnu trieciendevu un jūtos labāk. Laikam jau ar visu stresu mana imūnsistēma būs novājinājusies. Jāsāk regulāri reizi nedēļā vai pat reizi trīs dienās ēst vitamīnu trieciendevas. Bet nu vismaz esot mājās esmu izdarījusi pāris skolas darbus, kurus izdarītu tikai nākoš1dien vakarā. Viss super un tagad uz dušu :)

Šajā nedēļā vismaz kādas 3x radās sajūta šī-nav-mana-diena, bet varbūt drīzāk nedēļa? 1dien somā izlija puslitrs ūdens - klade nelietojama, materiāli drausmīgi, plānotājs ir ar efektiņiem/defektiņiem un bibliotēkas grāmatu vispār negribas nest atpakaļ uz skolu. Vēk pie 1dienas - mans PC ir tāds paļurīgs, tie kuri mani zin, zina arī manu PC. Vakarā kko darījos un netīšām ar roku uzsitu pa ekrānu, nu tā maigi. Rezultāts - beigts un pagalam. Joprojām tam neticu. Vai nu pārtrūka vadiņš vai sadega. Šovakar zvanīšu Madaras Arnītim, gribu zināt vai ir ko glābt. 4dien, sīkums, bet tomēr, notrūka poga, īpašā poga. Smieklīgi bija viņu lekciju laikā atrast biksēs :D Vēl tam visam kā putukrējumu saldajam var minēt to, ka darbā darbi pāri galvai. Tik daudz atnāca prece, ka nezināju, kur, lai liekas. Vismaz nedēļas nogalei jābūt labai, jo tā ir brīva. bet nu.. man jāsaraksta nesarakstīti darbi skolai un vēl mazie mājsaimnieču soļi.
Nu re, būšu pasūdzējusies, tagad jūtos jau ču-ču labāk :)

Tā. Bakalaura darba vadītāja sarunāta. Rakstīšu pie Cānes. Viņai mana tēma ritīgi patika, tad nu tikai jāuzraksta pieteikums, jānosūta viņai, jāsāk taisīt augšā rakstīšana plāns un tad tik uz priekšu! :) Pagaidām esmu ļoti pozitīvi noskaņota uz to visu. yei :)
Saņēmu 2dien ielūgumu un sāku saprast, ka ar steigu ir jāmeklē kleita, lai mans vīrietis var pieskaņot kreklu (giggle).
Darbā pagaidām atkal mierīgi. Nākošnedēļ preci varēsim likt ārā 4 dienas, jo būs jau 1. novembris, varam sākt likt ārā nākamā gada vasaras kolekciju. Tieši tā, veikalos jau sāk nākt iekšā vasaras kolekcija! :D

Dzeru piparpmētru tējiņu ar citronu un cenšos sakopot domas uz risku vadības pusi. Izdosies, es zinu. Citu variantu jau nav! :)
Vakar vakarā ar vecākiem un pāris draugiem tā miermīlīgi nosvinēju savu vārda dienu. Aizgājām pēc tam nedaudz biljardu uzspēlēt un tad jau laicīgi mājās bijām. Rīt jādodas atpakaļ uz Rīgu, uz lekcijām un, ja vakarā nebūs jāiet uz skolu, tad kopā ar draugu dosimies pēc laimētās naudas, wii :)

Vakar bija mana vārda diena. Nosvinēju to ceļoties 6.00, ejo dušā un dodoties uz darbu, jo, tomēr brauc paša īpašnieka labā roka! Sacepu kādus 20-30 šokolādes mafiniņus kolēģiem, laika posmā no 9-14 bija palikuši vairs tikai 6 :D man radās jautājumi.. viņi tikai ēda vai arī strādāja?
Pēc darba satikos ar Evu, aizgājām mīļās pusdienās uz GanBei (nekad (!) tur nebiju bijusi) un izdomājām, ka mums vajadzētu mēģināt šad tad šādās pusdienās aiziet, jo 3dienu vakari ČBK sāk izpalikt aizņemtības dēļ. Savā ziņā žēl, bet.. tur tomēr grozās pārsvarā maziņie. Pēc pusdienām ar mīļoto vīrieti devāmies uz centru, kur viņš tālāk uz semināru, bet es uz veikaliem. Nedēļas nogalē brauksim uz manām mājām svinēt manus un brāļa sievas svētkus. Gāju meklēt viņai nelielu dāvaniņu :)
Šīs dienas vakars turpinājās mīļuma birojā/istabā. iazgājām sapirkt sveces, zefīrus, greifrūtus. No vecā apsarga - pļāpas, paņēmām sērkociņus un šoreiz viņš neko neprasīja un nestāstīja. Saprata, ka mums būs romantiskais vakars, jo pirms tam redzēja, ka man tika nesta tumšsarkanā roze. Šie bija pirmie ziedi pa šo pusgadu un dāvana tiešām lieliska - izglītojoša grāmata. Vakars tiešām bija ļoti jauks, bija nedaudz vēsi, bet to visu atsvēra tā mīļuma sajūta. Ja pa dienu man nebija sajūta, ka man ir svētki, tad Eva, Guntars un Madaras zvans to mainīja :)
Tagad sēžu skolā, klabinu taustiņus un gaidu, kad būs 17, lai varētu doties mājās. 5dien pēc darba dosimies uz Smilenes mājām, kur cepšu siera kūku un atkal satikšu Zani :)
Skolā visi darbi strauji iet uz priekšu. Tuvojas laiks, kad nedēļā ir vismaz 1 vai 2 pārbaudes darbi, prezentācijas. Esmu saņēmusies nākošnedēļa sameklēt bakalaura darba pasniedzēju un iet iesniegt tēmu, lai jau lēnā garā varētu sākt rakstīt. Tēma ir, bet līdz galam jānoformolē. Viss būs :)

Sēžu gultā, drīzāk, vairāk tā kā guļu, jo joprojām atrodos pidžamiņā, zem segas ar kompi uz vēdera. Laboju drauga drukas kļūdas biznesa plānā un paralēli taisu prezentāciju projektu vadībā par interviju ar kādu no projektu vadītājiem. Es paņēmu un nointervēju Rubi. Viena mana kursa biedrene arī prezentēja par vienu sievieti, kura ir noorganizējusi tikai vienu savu projektu - mācību semināru par dekoratīvo kosmētiku. Taisot prezentāciju, intervējot Rubi, meklējot bildes pa viņas galeriju un batsp sadaļu, kura man bieži vien gļuko, mai pārņēma baigais pozitīvisms. Noskatījos lielāko daļu filmētos video un tas viss man tā kārtīgi pacēla garastāvokli :)
Vienīgi.. kaut kā negribas braukt uz Rīgu. Man ir tikai lekcijas un tās pašas projektu vadības. Ja nepaspēšu tikt galā ar vienu no darbiem... hmm.. tad varbūt pat nebraukšu uz Rīgu. Sakārtošu beidzot māju.
Bet, ja tomēr aizbraukšu, tad tikai tāpēc, lai apskatītos noskatīto dzīvokli Torņkalnā. Atradām vienu foršu, lētu, nelielu, ar malkas apkuri. Bet mēs izdomājām, ka malkas apkuri var pārdzīvot. Esam taču abi bērnībā kurinājuši māju tā ka nemetas :D
Uzrakstīšu arī par darbu. Vakardien bija drausmīga diena. Drausmīga diena. Cilvēki vnk vandās. Sastrīdējos ar vienu klienti. Tā pamatīgi, viņa piedraudēja, ka mani atlaidīs no darba, bet es tikai sasmējos par to :D Tā kā es strādāju vīriešu nodaļā, tad vislielākais bardaks ir ar krekliem, jo visiem gribas taisīt vaļā smuki sapakotās paciņas un tad, kad viņi grib pirkt tās atplēstās paciņas, tad prasa vai nav tāds sapakots, tas nekas, ka paši atplēsuši vaļā pēdējo sapakoto eksemplāru. Es tai sievietei gribēju palīdzēt, gribēju iedot laikojamo kreklu. Viņš bija identisks, bet krāsa cita. Viņa par to uzreiz sāka uz manis bļaut. Gribēju izskaidrot sistēmu kā tas viss notiek un kāpēc dodu laikojamo kreklu, bet viņa pat neklausījās, tik bļāva uz manis un teica, ka man ir drausmīga attieksme, ka viņa ir stāvoklī un, ka viņa no 1d-5d apkalpo klientus un viņa tā nedara, lai es nebojājot viņai dienu ar savu runāšanu un, ja tā turpināšu, lai pasaucu vadītāju. Es viņai atplēsu vaļā kreklu un aizgāju uz otru veikala galu nomierināties. Visu atlikušo vakaru es biju vnk nikna uz visu. Jau domāju, ka gadīsies uz mājām aiznest tās dusmas, bet beigās papļāpāju ar kolēģi, viņa izstāstīja, ka viņai arī tā vienreiz esot bijis un nomierinājos :) Varbūt pie šīs situācijas vainīga biju es, ka gribēju tikai labāk, bet nu.. mani tas vairs īpaši neuztrauc. Man vidēji divas reizes gadā tā notiek, ka sastrīdos ar klientu, jo parādu, ka viņam nav taisnības

Jūtos kā staigājošs puņķis, jau atkal. Riebjas, ka ar mani ir tā, ka tiklīdz sākas vēsāks laiks, nu tāds kā rudens, tā es uzreiz aplīpu ar baciļiem. Dīvaini, ka agrāk tā nebija, bet tieši pēdējos divos gados. Visa sarkanā dīvāna mala nomētāta ar baltā, izšņauktām puņķu lupatām. Mans sūdzību stāsts turpināsies ar to, ka nākošajā nedēļā man nav brīvdienu un tādas būs vēl turpmākās divas. Trīs dienas Turībā un četras dienas darbā. It kā jau nav traki, bet nu.. es mājās pārradīšos tikai vakarā, lai aizmigtu un pamostos. Baigi "pozitīvais" ieraksts sanāca. viss, eju vannā.

Tāda pozitīva sajūta. Rīt tā saucamā pēdējā pirmā studiju diena Turībā. Baigi ātri laiks paskrējis, žēl, ka nesēdēšu šo vienu pusgadu ar savu vismīļāko kursa biedreni, bet nekas. Viņa ir devusies burvīgā ERASMUSā uz Franciju. Lasu viņas blogu, skatos bildes un tāds prieks, ka viņa ir aizbraukusi izbaudīt dzīvi! :) Lepojos, ka par spīti asarām viņa to ir izdarījusi :)
Tagad ar draugu sēžam uz sarkanā dīvāna, katrs savā kompītī spamojam mūsu saražoto video Lattelecom konkursam. Visu laiku domājam ko varētu izdarīt, ko varētu izmainīt, kā savādāk uzrakstīt utt. Forši.. mums vēl priekšā Ideju Kauss. Tur ar gribas uzvarēt, pat ja nesanāks, tāpat realizēsim mūsu ideju :)

Reizēm liekas, kur palika tie laiki, kad visi dzīvojām kojās, gājām gulēt 3.00, taisījām ballītēs, pīpējām zāli pa 4. stāva loga un baidījāmies no apsargiem. Nu jau būs pagājuši 4 gadi!
Šodien no darba braucot mājās kaut kā aizdomājos par to, kā gāja 1. kursā. Pašpārvalde, ballītes, lekcijas, sesija, spontānas idejas, pastaigas -27 grādos, sniega eņģeļu taisīšana Turības priekšā, iešana slidot uz Lido slidotavu, Rubes kūlenis kaut kur Ķengaraga daudzstāveņu rajonā, entie filmu vakari, video filmēšanas, plāni, klaiņošana pa Rīgu utt. Es varētu turpināt daudz un dikti. Tik ļoti krāsaini man ir bijuši šie studiju gadi, bet tagad esam tik pat kā kur nu kurais - attiecībās, laulībā, darbos, ārzemēs, laukos utt. Ir jādzīvo ik mirkli un to mēs darījām un darīsim :)