šī vakara/nakts plāns rakstīt prakses atskaiti vēlākais līdz 4:00. Tad iet gulēt, celties 10:00 ieiet dušiņā un doties uz darbu rubīt, jo rīt ir 6diena, būs daudz darbu, daudz cilvēku un nākamajā vakarā/naktī atkal turpināsim rakstīt! Yei! :)

Pēc trim dienām jānodod prakses atskaite un darbs ir tikai pusē. Šodien radās sajūta reāli viss ir pakaļā. Konstatēju, ka laiks, lai es uzrakstītu darbu ir turpmākās trīs naktis, jo šonedēļ un visu nākošo laiku es darbā strādāju bez maz vai kā pilnas slodzes darbiniece, kaut gan man ir puslodze, bet tas tā.. būs vairāk naudiņas (giggle). Nevaru sagaidīt, kad beigsies skola. Šogad baigi ievilkās ar tām praksēm. Besī.

spiežu no sevis ārā pēc iespējas vairāk, lai uzrakstītu prakses atskaiti. It kā kaut kas domājas un lēnā garā iet uz priekšu, bet tas viss notiek ar lielu piespiešanos, jo nav nekādas lielās iedvesmas. It kā pat īstā mūzika ir uzlikta fonā, bet tāpat kaut kā īsti nerakstās..

Studiju darbs aizstāvēts. Rupji sakot visi tika drāzti bez izņēmumiem, vismaz mūsu grupa. Jāsākot trenēties diplomdarbam. Bet nu vismaz 8 dabūju. Prieks par to.

Rīt studiju darba aizstāvēšana. Visu dienu vingrinos, runājos ar sevi, būšu jau visu no galvas iemācījusies. Cerams, ka rīt mēle nemežģīsies :D

Sēžu gultā, ēdu neveselīgi pārtiku un priecājos. Nesen kā pasniedzējai nosūtīju savu studiju darbu. savādāk nekā nesanāk viņu satikt, nesakrīt mani brīvie laiki ar viņas konsultācijas laikiem :/ bet, nu lai vai kā, jāķeras klāt prakses atskaitei, tas gan būs "jautrs" darbiņš.
tagad sēžu un gaidu, kad būs 20, lai varētu sākt taisīt Madarai vakariņas - vista siera-karija mērcē ar dārzeņiem. Gribas šodien būt lieliskai ^^

Studijdarbs jau tuvu beigām. Iet tik ātri kā vēl nekad, bet nu vismaz es atvaļinājuma laikā točna varēšu laiskoties pie mājas saulītē (sun), yei. Un ārā viss ir TĀAA sazaļojis un kā smaržo tas gaiss.. uhh. Man ļoti patīk pavasaris. Baldonē studijdarbu rakstu sēžot pie loga, kur paveras skats uz kaimiņu mazdārziņiem. Esmu jau ievērojusi, ka tantuki katru dienu cīnās pa dārziem un bez maz vai sacenšas kuram sanāks labāk. Ā un vieni nesen sētu uzlika, tas gan bija smieklīgi. Tā bija ģimenīte, kuriem ir viens aptuveni 13 vai 14 gadīgs dēls. Māte viņu vienreiz bija iedzinusi dārzā un likusi iznest kaut kādus vecus sakaltušus zarus. Viņš tur kādu nedēļu ņēmās gar to mazo čupu. Viņš parasti piegāja klāt, paspēra ar kāju. Kaut ko ielika maisā, tad izbēra ārā.. es domāju, ka viņu vecāki var necerēt, ka no viņa kādreiz sanāks dārznieks (giggle).

Studiju darbs pēdējās divas stundas tiek rakstīts pilnā sparā, paralēli ik pa brīdim pabakstot blakus sēdētāju un uz viņa augšdelma uzzīmējot visparastāko smaidiņu. Beidzot man rītdien ir brīvdiena, kad brīvs ir arī visiem citiem normāliem cilvēkiem. Prieks par to :) bet nu jebkurā gadījumā rīt mans centrālais notikums būs studiju darba rakstīšana. Cerams, ka šonedēļ tikšu galā ar personāla politiku un iesākšu motivēšanas sistēmas pilnveides iespējas. Darbs jānodod aptuveni pēc kādām 22 dienām. Ja es tikpat raiti turpināšu rakstīt, kā līdz šim, tad diezgan laikā arī viņu nodošu :) man vienkārši ir ļoti laba motivācija - atvaļinājums. Tajā laikā, kad jānodod darbs un ir aizstāvēšana man sākas atvaļinājums. Tā kā tajā laikā es tiešām gribu atpūsties, tad gribas līdz tam laikam izdarīt visus pēdējos skolas darbus un atpūsties :)
p.s. šitās pēdējās dienas ārā ir TIK NENORMĀLI pretīgs laiks, ka nekur negribas iet. Dabūju šodien pa lietu čāpot uz darbu, ok lietussargs bija, bet nu tāpat auksti un botas slapas. Labi gan, ka uz nedēļas nogali sola nedaudz siltāku. Gribas tās siltās drēbes tik tiešām skapī nobāzt tā krietni dziļāk.

Šodien oficiāli sāku rakstīt studiju darub. Prieks par sevi, ka beidzot esmu saņēmusies (sun)

Tikko izstaigājām Baldoni un arī te ir baigais pavasaris. Izrādās, ka te, Baldones nomalē trenē zirgus! Ganījās, tur aplokā kādi 10 skaistuļi. Apstājāmies, skatījāmies un tad sāka pa vienam nākt pie mums klāt. Viens nolaizīja manu jauno mēteli :D Tādi smieklīgie. Ā un Baldonei tagad ir pašai sava picērija - Novada pica. Iekšā neiegājām, bet nospriedām, ka tur tagad skolēni iet ēst pusdienas, jo atvēra tieši pretī skolai.
p.s. tā pavasara dēļ, kas ir ārā, pilnīgi nav nekādas vēlmes gatavoties 4dienas eksāmenam. Kāpēc viņiem parasti jābūt tik labā laikā? :D

Mācoties Turībā, svarīgākais ko es esmu ieguvusi ir ne tikai izglītība, bet arī bezrobežu draudzība. Patiesībā, tai draudzībai man pat gribētos piešķirt lielāku vērtību, jo tā ir lieta bez kuras ir grūti dzīvot. Tagad, kad es uzzināju, ka mana mīļā jaukā draudzene, kursa biedrene, kolēģe, istabas biedrene utt visticamāk septembrī dosies ERASMUSā es sāku aizdomāties par to, cik vērtīgas ir šīs attiecības. Es ik pa brīdim cenšos iedomāties kā tas būs, septembrī iet uz lekcijām bez viņas un godīgi sakot, es nespēju iedomāties, tas būs tā ļoti dīvaini. Es zinu tikai to, ka man pie datora būs piestiprināta web kamera, kuru es diezgan bieži lietošu. Mēs jau smējāmies, ka mums katru nedēļu būs norunāta kāda konkrēta diena un laiks, kad izrunāsim pilnīgi visu, kas pa nedēļu noticies, jo reāli ir tā, ka tiklīdz kaut kas notiek vai rodas kāds jautājums, tā uzreiz tas viss tiek celts augšā runāts un aprunāts. Bet jā.. rīt ir pēdējā lekcija 3. kursā, tātad viņai pēdējā lekcija vispārībā bakalaura laikā.
Vispārībā man liekas, ka šis būs tāds liels pārmaiņu laiks manā dzīvē. Tāda sajūta, ka kļūšu vēl patstāvīgāka. Nez, redzēs kā būs, parasti šādi mani čuji piepildās.. ;)

Mnja, it kā jau forša tā sieviešdiena. Saņemt picu pēc 00.00 ar ciparu "8", bučas, sveicienus utt, bet galīgi neforši šodien saprast, ka esi galīgi slimiņš. Aizgāju uz pirmajām divām lekcijām un pārējās divas + kori kojās vnk nogulēju. Kur tik pretīgi var justies?! Rīt jāaiziet uz darbu, jāpastrādā, jāpaskatās kā būs. Galīgi negribas ņemt slimības lapu, jo līdz ar to mani ienākumi būs mazāki. Riebjas :/

Es kaut kā esmu palikusi slinka rakstītāja. Arī laika īsti nav. Es pat neatceros par ko bija pēdējais ieraksts.
Līdz nākamnedēļas 2dienai jāiesniedz studiju darba tēma. Vismaz esmu +/- izdomājusi par ko rakstīšu, vēl tik jāsaliek visi punkti uz i.
Darbā viss joprojām ir okei. Visi sāk pamazām doties atvaļinājumos. Manējais būs pēdējā maija nedēļā un pirmajā jūnija nedēļā, yei. Divas nedēļas pēc kārtas, varēšu kārtīgi atpūsties. Tik jāizdomā ko lai sadara.
Vakardien biju kreklos, aizgāju ar savējajām/jiem. No sākuma galīgi negribējās iet, bet kad istabas biedrenes sāka taisīties man ar sagribējās. Aizbaucām, bik padejojām un tad ar fotogrāfu aizbraucu mājās. Atrodoties kreklos, pie bāra letes, es saskumu, sailgojos. Es esmu tik ļoti pieradusi pie sava vīrieša, ka pat nespēju iedomāties kā būtu bez viņa. Es pat negribu atcerēties kā bija tad, kad viņa man nebija.

Kaut kā baigi sāk iet mēnesis uz otru galu. Skolā sāksies jau pirmie, mazie pārbaudes darbi, prezentācijas. Ā un mums jau sāka stāstīt par studijdarbiem un praksēm. Ja nemaldos, tad man 1. martā jau jāiesniedz studijdarba tēma.. uhh.. būs rīt darbā pa pauzi jāizstudē tie visi papīri. Mjā un tuvojas arī dzimšanas diena. Es pat nezinu vai gribu vai negribu svinēt. It kā jau vajadzētu kaut kā atzīmēt. Es nekad tā baigi neesmu svinējusi kā tik savus 12 un 18., kad svinēju kopā ar otru klases biedreni. Mums bija baigais meiteņu vakars pie manis mājās. Bijām gandrīz visas klases biedrenes, ja nemaldos, tad kādas 7 vai 8. Dzērām un skatījāmies tā laika raudamo filmu A Walk To Remember. Raudājām pilnīgi visas. Katra pa savu tēmu, bet tomēr. Tās bildes, kuras tapa tajā vakarā nekur tālāk netika publicētas, jo mēs tajās izskatījāmies noraudājušās un sadzērušās. Bija forši, bet tagad ir vēl foršāk. Varbūt vienkārši jāaiziet uz krekliem tās nedēļas trešdienā? Ai nē, bet nākamajā dienā ir mīlestības svētki.. ai b**

Ar mazu novēlošanos ir iesākusies mana jaunā darba nedēļa. No četrām lekcijām es biju tikai uz vienu, bet tas tādēļ, ka divreiz lekciju laikā devos uz centru pēc izziņas priekš darba un pa vidu vēl paspēju aizskriet noziedot savas retās asinis. Šī bija mana trešā reize un šķiet, ka arī trakākā. Kad atnācu līdz kopmītnēm nolikt mantas, mani sāka pārņemt sajūta, ka uz centru tomēr netikšu. Sāka nākt tāds kā ģībonis un sajutos galīgi nefeini. Bet tas drošvien tāpēc, ka mans asinspiediens bija normāls, bet ar tieksmi būt zems. Bet nu jā, kaut ko ātri apēdu un jutos krietni labāk.
Esot centrā es secināju, ka man centrs dienas vidū, pelēkā, drūmā laikā galīgi nepatīk. Visi skrien virsū, ir īgni, mašīnām ir tieksme tevi nošķiest un visas citas centram raksturīgās lietas. Reizēm liekas, ka ir labāk palikt savā Ziepniekkalnā un nekur tālāk nekustēt (giggle)

Gads iesācies diezgan pozitīvi - ar vīrieti blakus, daudz, daudz darba veikalā un jaunām lekcijām. Tas nudien ir kļuvušas vēl interesantākas vienīgi mani šodien nedaudz nošokēja Socioloģijas pasniedzējs. Ar Madaru abas sēdējām pēdējos solos un gaidījām, kas tad mums šo lekciju pasniegs, kad manījām, ka pa durvīm iesoļo Broks. Mums abām acis uz kātiņiem - Madara metas pie kompja un es pie telefona, lai jaunumus ierakstītu twitterī - smieklīgi :D
pamazām atkal atsākam dzīvokļu medības - pietiek dzīvot kopmītnēs, vajag atrast kārtīgu dzīves vietu Rīgā.
Starpcitu atkal ar Madaru kojās esam palikušas istabiņā divatā. Patlaban nav vēl neviens gribētāja, kurai būtu vēlme dzīvot trīsvietīgā istabiņā un cerams, ka arī nebūs. Mums jau ar to trešo nebūtu grūti, vienīgi šķiet, ka tai trešajai būtu grūti ar mums..

3diena, 15. decembris
BAT Ziemassvētku balle, pēdējā brīdī centrā atrasta kleita, mazais stress pirms balles, jo šķiet, ka mati netiks saveidoti laicīgi. Kora pirmā uzstāšanās publikas priekšā, mazais stress par manu solo, vai būs smuki, vai visiem patiks, bet beigās nomierinājos, jo Gundars teica, ka es esot viņu satriekusi(labā nozīmē :D ). Kas vēl? Ā, dejošana - bija nedaudz smieklīgi - ja dejoju ar pilnībā nepazīstamiem čaļiem, tad viņi vienmēr ir no RTU, šis pa brīnumu bija arī no Smiltenes :D , tiklīdz agrākais kantes sitējs uzzināja, ka man ir draugs vairs ar mani nedejoja un atklāju, ka tomēr arī mani kursa biedri ir labi dejotāji.

4diena, 16. decembris
Pavisam agrs rīts, atkal neliels stress, jo uzzinu, ka 9:20 darbā ir sapulce. Izrādās, ka sapulce bija 15.12 un pa velti darbā ierados 30min par ātru. Esmu nekāda, visu rītu nāk miegs - gulētas vien 3 vai 4 stundas. Mana lielā iepirkšanās ar personālatlaidēm izpaliek - karti esmu astājusi kojās. Pēc darba skrienu atpakaļ uz kojām, lai pēc stundas būtu gatava iet publikas priekšā ar kori dziedāt. Pēc tam darba ballītē Vecrīgā, bet ir uznācis lielais slinkums un vēlme darīt neko. Tā nu abas ar Evu skatījāmies filmas, ēdām picu un dzērām alu - vīrišķīgs meiteņu vakars (giggle).

5.diena, 17. decembris - šodiena
Joprojām nekāda. Gribas ielīst kādam azotē un darīt neko. Nevaru sagaidīt 7dienu, kad varēšu atpūsties no svētkiem..

Manī joprojām mīt Ziemassvētku noskaņa. Kamēr viena dzīvojos pa istabiņu savā brīvdienā, ņēmu un visu satīrīju un sakarināju sarkanos eglīšu bumbuļus un aizskaru stangas, pie griestiem pielīmēju Madaras zvaigznes, kuras naktī spīd un no sarkanām lentiņām sataisīju mazmazītiņus pušķīšus, kurus šur tur salīmēju, lai būtu smuki :)
Joprojām īsti neesmu pārliecināta par to, ko vilkšu rīt uz Ziemassvētku balli, ja rīt no rīta veikalos neko neatradīšu, tad vilkšu kleitu, kas man bija uz Mafijas balli, 1.kursā. Biju diezgan pārsteigta, kad konstatēju, ka joprojām viņā diezgan labi tieku iekšā! :) Nevaru sagaidīt rītvakaru un 4dienu, kad būs darbinieku balle, manas darba vietas pasākums un iepirkšanās P&C par 50% atlaidi :D
jā.. un tieši tagad fonā, pa radio skan mana visu laiku vismīļākā dziesma. Vēl tam visam pa virsu varētu sacept piparkūkas, tad būtu laime pilnībā :))

Rīgā joprojām snieg, jau sākot no vakardienas. Vienīgi tagad pārslas kļuvušas vēl biezākas. Ar Madaru sarunājām, ka tad, kad viņa atnāks no filmēšanas pastaigāsim pa Mārupi un "ķersim ziemu". Tik inči ir sēdēt uz palodzes un vērot kā puiši cīnās gar savām mašīnām - pamatīgi nosnigušas. Vienīgais par ko es brīnos - Aiz kopmītnēm nav tīrīta autostāvvieta! Mašīnas tur ir bez maz vai ieputinātas!
Skola arī beigusies pavisam - visas atzīmes saliktas, atliek vien saņemties un aiziet nodot grāmatas bibliotēkā, to pat šodien varētu izdarīt pirms pastaigas pa Mārupi.
kas vēl.. manī ir pamatīga ziemīšu sajūta. Varētu nolobīt kādu mandarīnu un noskatīties filmu. Pilnai laimei vēl blakus vajadzētu mīļoto cilvēku, bet nekas, šoreiz būs vien jāiztiek.

Ir jau pus2, bet es joprojām sēžu halātiņā. Tā īsti šodien nav ko darīt, vakarā tik uz kori jāaiziet. Izdomāju, ka SP vairs nebūšu un tieši tādēļ šovakar neieradīšos uz šī gada pēdējo sēdi. Protams, tas viss man nenormāli pietrūks, bet man tā īsti vairs nav laika tam visam un arī gribēšanas vairs īsti nav.. pilnīgi jūtu kā man tagad sākušās garās brīvdienas no skolas. tagad kādu mēnesi tikai strādāšu un atpūtīšos uz pilnu klapi :) vakardien izdomāju, ka Ziemassvētkos ir jāpagatavo kas īpašs. es vienmēr esmu gribējusi kaut ko uztaisīt no pavārgrāmatām - kaut ko garšīgu, nebijušu, lai visi varētu noelsties un teikt - vot, tas bija kkas. tā nu vakar atradu vienu keksveidīgo recepti, bet gala rezultātā tas nav nekāds kekss :D būs jāsaņemas un šogad jāuzcep. kvai kojās.