Beidzot esmu apņēmusies nedaudz uzrakstīt kāds tad bija mans jaunais gads. Varu teikt, ka bija tik labi, ka dažbrīd ir pat kauns stāstīt :D Kgan man meitenes teica, ka tik traki jau neesot bijis :D Nē nu sajūsmā es patiešām esmu. Tagad es ar nepacietību gaidu bildes, jo pieļauju, ka viņas varēu būt diezgan smieklīgas un interesantas :D
vārdsakot tāda ballīte man sen nebija bijusi. kārtīgi atpūtos tā, ka pašai milzīgs prieks :D
izteicu pusnaktī pie sevis klusiņām arī vēlēšanās un ceru, ka piepildīsies.
un vispār es konstatēju, ka ir brīži, kad es vājprātā daudz runāju, pat pārāk :D

10 nākamā gada mēŗķus sarakstīju.
Pēc stundas un 16 min beigšu šajā gadā darbu un došos uz Jaunmārupi. Jābūt foršai ballīte, nu savādāk nekādīgi nevar būt :)
Un uzvilku sarkanu apakšveļu, lai nākamajā gadā atrastu mīlestību. Tas nekas, ka tas visu laiku nepiepildās :D
Vakardien pēdējo reizi šajā gadā biju aizgājusi uz Metro. Piespieda mani aiziet meitenes, kaut gan galīgi nebija vēlme tur rādīties.
Bet nu bija ritīgi feini, nemaz nenožēloju :) Un vakar pateicoties Aigai radās šāds dialogs

E: Man ir uzmetusies pumpa
A: Kur tad?
E: Re, uz deguna.. viņu var baigi labi redzēt?
A: Kuru no tām abām divām?!

Pēc tam naktī braucot uz kojām izvārtijām viena otru kupenās un koju priekšā uztaisījām sniega eņģeļus. šogad vēl nebiju paspējusi(giggle)
Un, ja vajag ātri izvērtēt pagājušo 2009. gadu, tad varu teikt, ka šajā gadā es esmu smaidijusi vairāk nekā citus gadus, esmu paveikusi vairāk nekā citus gadus. Iekūlusies visādās lietās, sapratusi daudz ko vairāk par sevi, par citiem, bēgusi no ballītes pa randu pļavām, paziņām netīšām salauzusi dušu un tamlīdzigi. Reizēm šķiet, ka ko vecāka palieku, jo lielākas dumības nāk prātā. Bet tas ir tā vērts, būs drīz jāsāk rakstīt gramata par maniem piedzīvojumiem, savādāk nespēšu to visu izstāstīt mazbērniem :D

Laimīgu Jauno gadu ;)

Paņēmu un nedaudz palasīju šī gada cibojumu secināju, ka šī gada laikā esmu sākusi divreiz vairāk smaidīt un man kādu laiku ( ka jau parasti ) ir bijusi vientulības problēma. Un tā ņaudēšana pēc virtuālā.. ak jel, nu tik drausmīgi! :D Vispār mēs aizvakar tā feini parunājām un secinājām, ka mums ir tāda draudzība ar kuru ir jālepojas un jā, abi priecājamies par to, ka esam viens otram. Vienīgi, manuprāt, tas ir dīvaini, ka mēs vispār nesatiekamies. Mēs esam redzējušies tikai trīs reizes un liekas, ka esam pazīstami veselu mūžību un savā ziņā tā jau arī ir. Drīz būs divi gadi. Un vispār mani vairs tik ļoti neuztrauc tas, ka mums neveidojas nopietnas attiecības neskatoties uz to, ka simpātijas un vēlme ir abpusēja. Labāk dzīvē viena kārtīga draudzība, nekā tūkstošiem izčakarētu attiecību!
ā un jauno gadu sagaidīšu Jaunmārupē. Es tur pazīšu tikai vienu meiteni - draudzeni no pašpārvaldes. Cerams, ka vakars būs ok, jo neesmu jau nekāda nekomunikablā. Savā ziņā man pat gribas paballēties tādā kompānijā, kur es tik pat kā nevienu nepazīstu, vajag kaut ko jaunu ;)

Braucu uz mājām caur Valmieru. Ceļi, protams, bija drausmīgi, bet tas skats, kas pavērās visapkārt - pasakaini pasakains ^^
Visu laiku tik gribas smaidīt :) un vēl Lindas Leen dziesma Pamosties uzdzen attiecīgo Ziemassvētku noskaņu :)
Visu laiku tik gribas smaidīt, tā vienkārši bez iemesla. Vienkārši ārā ir tik skaists, ka prieks sēdēt uz palodzes un vērot to visu :)

ai kā riebjas, ka uz laika maiņām sāp mans debīlais celis :s
grr.. un galvenais, tā, ka nevar normāli pakustināt. Cerams, ka tas nav no šodienas SP olimpiskajām sporta spēlēm.
ārā bija tik nenormāli auksts, bet nu izturējām un mūsu komanda uzvarēja! (sun)
šodien Laumā pārdevēju nelielā pasēdēšana :) pašas uzorganizējām, jo darba devēji neko tādu netaisot.
Bet nu viņi vismaz mums no Liepājas kaut ko atsūtīs :)
Es vakar pat šokolādes kēksu kojās izcepu. Istabiņas meitenes gribēja jau mesties virsū :D
Pati no rīta ar gandrīz nepārvarēju kārdinājumu un gribēju sagriezt. Bet ne, stāv vesels, neaiztikts,
pārliets ar šokolādes glazūru skapjaugšā :)

Ai kā man patīk piesnigusī RīGA ^^
Ir baigi aukstais, bet tas savā ziņā ir forši - vismaz var just, ka beidzot ir ziema.
cerams, ka mājās ar viss ir piesnidzis. 5dien beidzot braukšu mājiņās.
Mamma ar brāļa sievu jau domā ko taisīt vakariņās 5dien, jo tad mēs atkal visi būsim mājās. Beidzot :)

Kā man riebjas koju nets. Pa brīnumu es kaut kādā mistiskā veidā sačinīju bezvadniekuk, bet tapat man viņs ik pēc kādām 10min pazūd. besī

Rītdien jau lielā Ziemassvētku balle. Visi pucējas un gatavojas un arī es. Beigu beigās nekādu kleitu nenopirku kā biju plānojusi, bet vilkšu to pašu, kuru uz brāļa kāzām.Tas nekas, ka ļoti gaiša, jākāpj kādreiz pāri saviem stereotipiem par to, ka uz Ziemassvētku ballēm vajag tumšas kleitas ;) Pats smieklīgākais ir tas, ka daudziem sāpīgs jautājums ir - ar ko rīt pirms balles iesildīsies. Bet nu tas jau ik vienam ir tipiski. Pēc brīža atcerēšos kā tas ir, kad kojās krāso matus un pēc tam visa kabīne ir ar matu krāsu :D Es esmu priecīga, ka esmu te atpakaļ kaut gan istabiņā patlaban esmu viena, bet tāpat aiz sienas var dzirdēt kā kaimiņi vāra mūziku. Ai kā man patiesībā pietrūka tieši šī studentu dzīve :)

Rīt pārvācos atpakaļ uz kojām. Vienīgi pats dumākais ir tas, ka man pašai ir jāstrādā mo 9-21. Vismaz vecāki aizvedīs uz kojām visas mantas un tad pēc darba ievākšos ta pa ritīgam. un nākamajā dienā savā brīvdienā 7.00 iešu u zplazu uz ugunsdrošības apmācībām :D simts punkti, ka būs imitēts ugunsgrēks un dabūšu izskraidīties un tad iešu atpakaļ gulēt :D

šodien Plazā ciemojās galvenais Santa Klaus. Iedevu viņam rokās dāvanas, kuras ir domātas bērnu nama meitenītēm un ziniet tāds pats vīrietis kā visi pārējie vien ir. Tikai bārda garāka un gan jau, ka arī iekšeji savādāks. Un tik daudz cilvēku bija salasijušies, lai viņu tikai ieraudzītu dzīvē.

Mums te Plazā rīt ciemosies pats galvenais Santa Klaus un ies uz katru veikalu ar kuru palīdzību tiks piepildīts lielais dāvanu maiss, lai pēc tam varētu dotise uz bērnu namiem. Tā nues te sēžu Laumas veikalā un saiņoju dāvanas klausoties ziemīšu dziesmas. Tā ka man Ziemassvētku noskaņojums ir pārpārēm :) vēl tikai vajag sniegu :)

Šodien Turībā tika uzrīkots neliels video apsveikuma stends un arī es joka pēc izlēmu piedalīties. Kas tad tur tik liels - nostāties kameras priekšā un kaut ko skaistu pateikt :)

Mana dzīve dzīvoklī pamazām iet uz beigu galu. Savā ziņā man pat gribas pēc iespējas ātrāk izvākties, jo šodien, kad pēc skolas uz turieni aizgāju man palika tā kā nedaudz skumji. Lai gan man līdzi bija atnākusi draudzene es sajutos viena. VIENA. Tā kā es pirms kādām divām nedēļām pieņēmu lēmumu iet atpakaļ uz kojām, tad arī pārējie dzīvokļa biedri sāka domāt par iešanu prom, jo tiklīdz viens no mums aiziet, tā maksa paliek lielāka. Tā nu tas čalis ar kuru es tikai nesen sāku dzīvot ar draudzeni šodien atrada dzīvokli un šodien viņi tur jau ievācās. Tā skumji palika ap sirdi, kad redzēju kā viņš savas mantas aiznes uz turieni. Tad ejot uz savu istabu izgāju cauri tā otra čaļa istabai ar ko dzīvoju un arī viņa mantas jau bija saliktas pa vairākiem maisiem. Tad es sapratu, ka arī viņš izvācas un tad es sapratu, ka kādu laiku es tur dzīvošu pilnīgi viena. Uhh.. kā man to negribas. Būs vien laikam kojās jāievācas ātrāk nekā 14. dec. Bāc, tik debīli.
Vismaz dzīvojot kojās tas man būs emocionālajā ziņā veselīgāk. Cerams, ka pēc darba arī varēšu normāli atpūsties. Kaut gan pēdējā laikā es vairs neesmu ar viņu tik ļoti slima kā agrāk :D
ā un šodien man beidzās sesija! :) tā ka tagad sēžu kojās, savā topošajā istabiņā un ar kursabiedreni malkojam šampanieti :)

šodiena ir kārtējā melnā diena. un iemesls tam ir angļu valodas gala eksāmens. es jau sākot no 1dienas vakara sāku aktīvi nervozēt par visu un mācīties. šodien no rīta gribēju saņemties un piecelties jau pus9, lia varētu ātrak aizbraukt uz skolu, protams, es pamodos uz to laiku, bet pēc tam atkal naturāli nolūzu uz vienu stundiņu un nomurgoju kā es nokavēju eksāmenu, jo svārki, kurus es gribēju vilkt pa ceļam tika mistiskā veidā ar kaut ko mistisku sasmērētu, tā nu es gāju atpakal uz dzīvokli pārģērbties, kur atkal bija kaut kādas mistiskas problēmas un tad man zvanīja no darba un teica, ka visi ir dusmīgi uz mani, jo es esmu pamatīgi nokavējusies un tad paldies Dievam es pamodos. un sāku mācīties. ēdu brokastis un mācījos, gaidīju mikriņu un mācījos, sēdēju mikriņa un mācījos.. vārdsakot, visu laikuzubrīju iekšā visus tos vārdiņus, kurus beigās tā īsti nemaz nevajadzēja! Aizgāju uz eksāmenu un meitene ar kuru man bija sarunāts kopa atbildēt dialogā pamatīgi nokavējas, kā rezultātā es uzrakstīju pusi no eksāmena dialoga, cik superīgi! Protams, biju dusmīga, laikam viņa to arī sajuta un izdomaja beigas pa to tēmu, kuru es īsti nemācēju. Vismaz dabūjām 7 un pēc tam es vnk nesos uz darbu un pa 15min nokļuvu līdz plazai, vārdsakot - rekordlielā ātrumā :D
bet vismaz šodienas nobeigumā būs Metro un tad varēšu gatavoties kārējam 5dienas eksāmenam - komerctiesībās. Vismaz tur varēs izmantot nedaudz materiālus un pēc tam man visa deina ir brīva, tā, ka varēšu mierīgi atpūsties (sun)

Man tikko līdz smadzenēm aizgaja, ka 2dien sākas sesija! Brr.. vimsaz tikai 4 ekši, bet tāpat, viņi ir svarīgi, lai nākamgad tiktu budžēta vai dabūtu stipendiju. Man pat atmiņā uzaisa teiciens "gan dzīve mūs drāzīs, gan džeki mūs drāzīs, gan sesijas!" Skarbi, bet fakts :D Tik es nekādi nespēju atcerēties ar ko kopā šitas tika izdomāts.. :D

Es esmu baigais sliņķis. Speciālu braucu uz kojām un paliku tur pa nakti, lai ar kursabiedreni pabeigtu rakstīt biznesa ideju, pat sapirkāmies enerģijas dzērienus - kā tad! Mēs neko neizdarijām nu pilnīgi neko! Sēdējām netā un domājām ar ko varētu pačatoties :D aitas.. bāč.. un mums 1dien jāprezentē biznesa ideja un jānodod 10 lapīgs pētījums, kur es esmu uzrakstijusi puslapu par sēklu biznesu, kur man nav ko rakstīt. f**k! pat gribās būt riebīgai un netā kaut kur novilkt darbu, pielikt un noņemt kaut ko nost un tad nodot.. ai, ai.. es esmu pamatīgi palaidusies. salamāt mani.. bet ko lai dara, ja nav motivācijas!? aiii.. salamā mani.. galvenais, ka es pati apzinos, ka ir pēdējais laiks kaut ko darīt lietas labā, bet paurī nekas nestrādā.. demit..!!!

Vakardien diezgan ilgi runājos ar Virtuālo skypā. Aizrunājāmies pa tādām tēmām, ka es pat atļāvos vienā brīdī izmest "tev laikam ir lielāks deficīts organismā nekā man!". Pati par sevi nošokējos, kur ta nu tā var pateikt :D
Bet šodien man šķiet, ka es sapratu, kas man ir par deficitu - mīlestības trūkums organismā. Drošvien tāpēc man šorīt nekur negribējās braukt un palikt vienkārši mājās :)

pa mājā es būšu godam nodzīvojusies. Veselas četras naktis no vietas. Pat neatceros, kad vēl tā pa māju biju nodzīvojusies pirms sāku strādāt. Vienīgi žēl, ka neaizgājām uz raudzībām pie mazā Harīša. Nu nekas, kad atkal atbraukšu uz Ziemassvētkiem, ja iedos brīvu, tad arī aiziesim.
Es patiesībā apbrīnoju, kur mammis ņem tādu spēku tikt ar visu galā. Ar veikala problēmām, ģimenes utt. Man nebija ienācis prātā, ka viņa ir tik spēcīga sieviete. Tik žēl ir viņas, ka reizēm negribas nekur braukt, bet palikt pie viņas un palīdzēt spuroties uz augšu. Bet man pašai sava dzīve. Rīt agri no rīta jābrauc atpakaļ uz Rīgu un jāsāk atkal strādāt un gatavoties trakajam angļu valodas eksāmenam. Es no viņa dikti, dikti baidos.Man bail, ka tik nesanāk tā, ka es tur aizeju un neko nemāku :/

Blakus La Senzā mūzika tik nenormali skan, ka liekas, ka tur ir sākusies ballīte :D

superīgi. es esmu kaut kur saķērusi slimumu. vienīgi cerams, ka man tā temperatūra nesadomās kāpt augstāk par 37.5. Galīgi nav laika slimošanai