Pēc spāņu valodas testa, kuram es, protams, nesagatavojos, jo pagājušajā nedēļā par svarīgāku uzskatīju tukšot viskiju fancy-ass ballē un pēc tam [explicit content], nolēmu sev beidzot uzdāvināt dāvanu - parfīmu, kuru jau pirms gada pamanīju kādā modes žurnālā un novembrī Londonā beidzot pasmaržoju. Tam es speciāli kratījos LUAS aka Dublinas tramvajā (Rīgas tramvaja vagoni nervozi pīpē stūrī) uz kaut kādu tjipa-kruto šopingcentru (viņi visi ir vienlīdz kaitinoši pirmsziemassvētku laikā, turklāt īriem ir tā šausmīgā mode jau no novembra vidus izrotāt eglīti, kā rezultātā pazūd visa pirmsziemassvētku sajūta, un man tā vēl joprojām nav atnākusi, bet tas, protams, tik tā, es te no tēmas nolīdu kā parasti).
Cilvēki šopingcentros man izraisa nopietnas agresijas lēkmes. Ja es parasti iztieku ar "excuse me, sorry" tekstiem, tad šajā gadījumā es kā lode šaujos ārā, ar savu lielo iepirkuma maisu, grūstot visas īru tīnes neGGlītajos zābakos. Un vēl mums te ir atkusnis. /smagi nopūšas


Jā, starp citu, parfīms.

P.S. Sāku krāt maģistram. 6000 eiriku vismaz, dārgi, scuko!