Beidzot vakaros varu staigāt šortos un just, kā manu ādu kutina siltais vējš.

Šodien beidzot beidzās divu mēnešu maratons ar plakātiem, reklāmām, fb draudziņu postiem, katoļu baznīcas nosodīšanu, argumentiem, nebeidzamām sarunām un aģitāciju. Bet man prieks! Latvijai gan līdz tam vēl tālu :/

Dzīvoju Zaļajā Salā vairāk kā 5 gadus, taču tik un tā neesmu iemācījusies mīlēt (saprast) regbiju. Šodien visi īri čurā biksītēs, jo uzvarēja Six Nations Cup; Anglija un Velsa nervozi pīpē stūrītī.
Laikam tāpēc, ka nav īru bojfrenda. Jo dzīvojot ar vācu draudziņu, nācās iemīlēt futbolu, lol.