01 September 2014 @ 08:22 pm
 
in other news, lielā atklāsmē šodien un vakar pie pašas savārītas biešu zupas, jo es beidzot esmu atsākusi gatavot mājās ēst, nu, vārdsakot, uztaisīju biešu zupu, izmazgāju drēbes ar rokām, visu ko izdarīju un galu galā nonācu pie atklāsmes un dažāda veida saprašanas, ka es joprojām uzvedos tā, it kā no visas sirds domātu, ka mana klātbūtne citu dzīvēs ir šausmīgs apgrūtinājums. te tev nu bija, tikšana vaļā no tarakāniem galvā.

un vēl pavisam citās ziņās ir tā, ka šī te bargā priekšnojauta par notikumiem man vienkārši liek uzrotīt piedurknes un strādāt vēl vairāk. eskeipisms un citi tarakāni galvā.
 
 
01 September 2014 @ 03:53 pm
femme. homme. pomme.  
man bija ļoti jauka nedēļas nogale. izdauzījāmies, atstiepām pilnas mugursomas ar biezpiensieriņiem un kondensēto pienu, aizskeitojām uz savu tālo spotu - policija mūs ieraudzīja un uzreiz aizlaidās :)) bija īsts vasaras laikapstāklis, gar velōceliņu salkani smirdēja jūkejas fauna un flōra, gandrīz dabūju balodi sejā. tur vispār ir kaut kādi džungļi un nevar saprast, kurš labdaris tādā nekurienes vidū izbūvējis tik pirmšķirīgu skeitojamo virsmu [muhosranskas kokaīna ceļš?]. un tur ir tik kluss un pamests, un vakaros aizdomīgs. pēc dušas, slapji un pidžammās, nokāpām ap stūri uz restorānu. also, novilku vairākas spēlītes, 2 spilgtākās ir max gentlemen un depression quest [haļavnās steam'ā pieejamās]. džentlmenī uz galvas jākrauj un jābalansē visādas glaunas cepures kamēr tev met ar aluskausiem vai tās mēģina taranēt baloži, ļoti jauka spēlīte - sevišķi, kur lokālā fōnā pizģījas puspliki 19.gs. beigu bokserīši un bļaun "to the Queen!" :)) depresijas kvestā, savukārt, jālasa par depresīva cilvēka dzīvi, jāpieņem viņa vietā viskādi ikdienišķi lēmumi un jāklausās skumjā klaviermūzikā, thoroughly enjoyed the experience.

noskatījos beidzot to blue is the warmest colour. tāds jauks, itkā neuzfrišināts lovstōrijs. bet mani nogalina tās adeles mūžam pusatvērtā mute. es saprotu, ka viņai jābūt franciski autentiskai un seksīgai un viss tāds, bet es visu filmu iekšēji bļāvu "turi savu fokin' rijamcaurumu ciet!!". man ir pašai savs kaut kāds kompulsīvais uzkāriens vai kas, ka es nespēju uztvert nopietni [un cienīt] cilvēkus, kas nemāk savākties, nemāk savākt savu ķermeni - nu, tur ēdot čāpstina, netur ciet muti, staigā puņķaini u.tml., tā ka adele man bija nopietns izaicinājums un principā izpurgāja manām trauslajām estētiskajām jūtām visu filmu. sevišķi tā drausmīgā, mūžīgā un neapstādināmā, puņķu niagāra pa taisno viņai mutē katru reizi, kad viņa ņuņņā, agdiefs, jēziņ un zomg. fuck this sort of art, guys. noskatījos farinelli [1994], tur gan viss čotka.
 
 
sense Nr.: ok
noise Nr.: Bauhaus - She's In Parties
 
 
01 September 2014 @ 04:32 pm
 
Kā man šitā slimošana ir noriebusies!!!!!!! Pēc sajūtām liekas, ka Anna jau mūžību rokās karājas. Patiesībā tā lēnām tas sākās pirms 2ned. Ir bijušas labākas dienas, bet viss atkal un atkal atgriežas. Man vairs nervi netur. Rīt vedīšu atkal pie doka un pirms dos ab prasīšu analīzes. Cik var!
 
 
01 September 2014 @ 04:39 pm
 
spotted:
no muguras - kačoks, hipsterīgi izdzīti mati un uzraksts LATVIETIS uz t-krekla; no priekšas diemžēl paveras skats uz vīrieša cienīgu vēderu un regulāru paģiru izvagotu seju.
Tags:
 
 
01 September 2014 @ 01:28 pm
: ja jāizvēlas viens, tad no visas iespējamās kosmētikas, sievietes izvēloties skropstu tušu  
boifrends un draudzenes mani pierunāja, tātad, atteikties no mākslīgajām skropstām, bet tas nenozīmē, ka esmu atteikusies no vēlmes pēc garākām skropstām. tā nu pasūtīju skropstu audzētāju.
izrādījās, kas tas ir nevis audzētājs, bet gan lash primer, kas gan veic skropstu pagarināšanas funkciju, bet nejau tā, kā es biju iedomājusies. bōnusā - skropstu tuša gandrīz vispār neatstāj skropstas visas dienas garumā (nezinu, kā jūs varat uzkrāsoties un panākt, ka tuša nemaz nepamet skropstu un nenosēžas kaut kur uz augšējā vai apakšējā plakstiņa).
tāpēc tagad pasūtīju kaut kādu korejiešu brīnumproduktu, kurš it kā nudien tās skropstas audzējot garākas.
gaidu pastkastītē!
 
 
01 September 2014 @ 09:56 am
 
es nespēju sevī atrast kaut kripatiņu baiļu no kara. daļēji tāpēc, ka citas raizesTM, daļēji tāpēc, ka drošība ir absurds koncepts enīvei, daļēji tāpēc: http://www.snob.ru/profile/9723/blog/79344
 
 
01 September 2014 @ 09:32 am
 
liekas, šodien uzsākšu studijas jau piektajā mācību iestādē, skaitot no pamatskolas, neskaitot pagāšgada teoloģijas pulciņa avantūru un neņemot vērā to, ka auc patiesībā bija divas izglītības iestādes un mēs bijām mazi losīši starp uva un vu. lai nu kā, piektā iestāde, bet nekas jau diez ko nemainās. man ir pēc 20 min jābūt desmit kvartālus tālāk, es sēžu basām kājām, pusizdzertu kafiju un slapjiem matiem, klausoties the kelly family un rakstot kolēģei epastus. 

un tad man reizēm liekas, ka es te jūku prātā un ka viss ir ļoti slikti, un tad man brālis 31. augustā sūta sirsnīgus sveicienus 1. septembrī, un tad es saprotu, ka nē, es jau pēc gēniem ar putniem. bet trakākais ir tas, ka es tiešām esmu kļuvusi par lielāko čammu savu radu starpā, laikam jāsāk spēlēt ar sevi kaut kādi pulksteņa triki
 
 
31 August 2014 @ 09:47 pm
 



jūra jūra |phonefoto
Tags: , , ,