16 February 2025 @ 09:27 am
 
man, piemēram, nepatīk, ja sarunas gaitā vairākas reizes viens un tas pats cilvēks uzrunā vārdā, jo īpaši, ja runātāji esam tikai mēs divi. nez, kurā skolā to māca, ka tas ir labi un pareizi.
 
 
15 February 2025 @ 09:00 pm
 
šīs brīvdienas paiet, gatavojoties bērna dzimšanas dienas ballītei. centos atvieglot pasākumu, noīrējot telpas, lai nav bardaks mājās, bet galda klāšana ārpus mājas ir atsevišķa specoperācija, jo telpas jāieņem 30 minūtēs. uz rītdienu palika sagatavot kanapē maizītes, kaut gan nav ne jausmas, kā es tās aiztransportēšu, bet būs garšīgi, me thinks. un jānomizo mazie burkāniņi, jo patrāpījās ne tik svaigi, ka var ēst nemizojot. un ja bērni ieraudzīs čipsus, nez vai kādu vispār vēl interesēs burkāni? bet nu, manējam parasti garšo, tāpēc burkāniņiem būs būt.
 
saku sev neļauties stresam par to, ka nekādīgi nepaspēt visu normāli salikt tik īsā laikā un vēl uzpūst balonus, un uzstellēt mūziku, tāpēc nav pat vērts mēģināt, un vienkārši turpināt iekārtošanu arī pirmajiem ciemiņiem ierodoties, galu galā, mēs tur būsim 3 stundas. Galvenais, uzklāt pirmo galdu bērniem, jo tiem mazāk pacietības. i think?  vismaz saliet padzerties, pirms viņi sāk skraidīt.

žēl, ka bērnu ballītes notiek bez garšīgiem padzerties priekš lielajiem, kā, piemēram, te:

 
 
14 February 2025 @ 08:30 pm
: the whole pantry by the whole pantry  
apple cider vinegar beidzās un darīju tā, kā lika - sāku gūglēt. par pašu bellu, par millu, par krosu ģimeni, par to, ar ko tad tas viss beidzās. skatoties, tā vien gribējās pusi varoņu nožmiegt. vai arī pat visus. man patika.
Tags:
 
 
11 February 2025 @ 07:01 pm
 
tikko atcerējos, ka aizmirsu aizbraukt uz pakomātu pēc paciņas.
pēc paciņas, karl!
 
 
11 February 2025 @ 06:53 pm
 
man liekas, viena no manām biežākajām frāzēm darbā pēdējā laikā ir "es neatceros" vai arī "es aizmirsu".
jo es vairs nespēju noturēt visu info galvā. un ja tas nav pierakstīts, tas tiks aizmirsts.
citreiz tas tiek aizmirsts arī, ja tiek pierakstīts.

kamēr nekas traks nav noticis, tas arī nav nekas traks, bet citi, iespējams, jau domā, ka atmiņa man kā zelta zivtiņai. bet es domāju, ka, iespējams, nevienam citam nav baigi daudz laika, ko veltīt domām par mani.
 
 
10 February 2025 @ 09:08 pm
 
spiediena rezultātā vīratēvs beidzot pasūtīja archīvā savu stasi lietu. mana cerība bija iegūt rakstisku apstiprinājumu tam, ka viņa ziņotājs bija Herr S., kurš pārvietojas pa dzīvi, izskatīdamies pēc aizdomīga stasi paraugdarbinieka. diemžēl cerības nepiepildījās un izrādījās, ka pie Herr S. kliedzošā izskata vainojama tikai viņa stila nevis politiskā pārliecība.
tikmēr aizraujošas lietas notikušas arī vīramātes dzīvē: kādu vakaru viņai piezvanīja N. princis un paziņoja, ka viņa saņemšot mantojumu. (to par princi izperējām mēs, jo vienkārši nevarējām palaist garām šādu izdevību.) pēc kādas nedēļas prinča uzdevumā viņa saņēma vēstuli no reāla vācu adv.biroja ar leģitīmiem dokumentiem: viņa patiešām mantoja kāda ļoti attāla radinieka rauga fabrikas daļas.
 
 
10 February 2025 @ 06:27 pm
 
noskatīju, tātad, savu philips rokas putekļu sūcēju.
noformēju pirkumu, ko nomaksāt trīs vienādos maksājumos bez pārmaksas.
un gaidīju 17. februāri, kad to solīja atvest man uz mājām.

šodien kurši raksta, ka viņu piegādātājs vairs nekad nepiegādāšot šo modeli. piedāvāja kaut kādas galīgi kreizī alternatīvas (ar putekļu savācēju apakšā! kam tad tas vajadzīgs?). nu kā tā?!
bija pārāk laba cena, lai būtu patiesi, heh.
 
 
06 February 2025 @ 07:41 pm
: 2025  
nedomāju, ka piedzīvošu kaut ko tādu, bet - buffy the vampire slayer, iespējams, augšāmcelsies!
Tags: