25 May 2016 @ 09:38 pm
 
Ek, kā viens cilvēks var no sevis nogurt.
Tags:
 
 
25 May 2016 @ 02:04 pm
 
Tik lieliski dzīvot iekšpagalmā, ik pa laikam izslēdzu laptopa mūziku, lai paklausītos, kā čivina putni aiz loga. Dažkārt padūdo arī apakšstāva kaimiņu ārā izvestais zīdainītis, tad vispār laime pilnīga.

Un vēl man vakar sen neredzēta paziņa pateica, ka es izskatos atpūtusies - es! atpūtusies!, parasti man ikdienā jautā, kādēļ esmu tik skumja vai dusmīga, vai kaut kas noticis un vai sen neesmu gulējusi. Ikdienā. Kad tiešām esmu nogurusi un nelaimīga, ar mani vispār baidās runāt (jāiet uz kaut kādiem pareizo sejas grimmašu kursiem).
 
 
25 May 2016 @ 01:37 pm
 
tad es vakar braucu vilcienā, skatījos uz visiem tiem kokiem un pati sevi satraucu, ļaujoties domām par to, cik gan īsa ir dzīve.
kad satraukums pārgāja, savas pārdomas noslēdzu ar kaujiniecisku: fuck it, time to lose that weight.
 
 
25 May 2016 @ 09:29 am
 
simpātisks projekts.
var ziedot ar kartēm, var ar paypalu.

https://www.indiegogo.com/projects/nezvers-mobile--2#/

ziedo piečuku un ej par brīvu uz diseni!!1
 
 
25 May 2016 @ 08:26 am
 
izrādās, esot pieņemts klāt galdus komisijai un profesoriem,
un pasniegt šampi un konjakus,
un sūtīt iepriekšminētajām personām ielūgumus uz izlaidumu,
un dāvināt skolai kaut ko,
un pašiem tas viss arī jāorganizē.

man nav nekas pret nelielām svinībām (i mean, come on, it's me),
bet šī brīvprātīgā piespiedu kārta mani mazliet fascinē.
 
 
24 May 2016 @ 11:20 pm
 
Kad jau likās, ka pēc 3 viskiju degustācijas, kur kā pēdējais trāpijās Teachers, sliktāk vairs būt nevar - no visiem pieejamiem īru aliem, es uzrāvos uz tieši tiem pašiem negaršīgākajiem
Tags: ,
 
 
24 May 2016 @ 10:07 pm
people are people and boys will be boys  
uzzināju, ka vincents kādreiz bija meitene, kas mani mazliet pārsteidza. par anju puikas man pateica īsi pirms iepazīstināšanas, līdz ar to nebija iespējas vai vajadzības pašai spekulēt. vincents ar anju ir mājasbiedri un kādu laiku bija arī iesaistījušies viens ar otru attiecībās, bet man nebija ienācis prātā, ka bārdainais vincents kādreiz būtu varējis būt sieviete. kas interesanti, izrādās, ka arī lgbt komūnā diskriminācija nav sveša [es tiešām nezināju] un vincents, kā ieinteresēts biseksuālis, mēdz niekoties ar grinder'i, kas ir geju tinderis, un tur viņu mēdzot diezgan rupji atšūt un lamāt taisni aiz tam, ka viņš ir transgender. bet tas ir mans persōnīgais ideālistes naivums, kas līdz šim bija licis domāt, ka apspiestajiem vajadzētu zināt un kultivēt līdzcietību un toleranci. būtu jau jauki, vai ne.

bet man patīk tā nesaudzīgā atklātība, kas starp mums valda. roudtripa laikā bijām piestājuši atpūsties un, kamēr pārējie puikas aizskrēja pēc kafijas un bulciņām, kriss sēdēja pie stūres un stenēja kamēr es no muguras viņam masēju plecus un spogulī skatījos uz viņa baudkārē pavērto muti un aizvērtajām acīm [un teicu don't worry, i won't tell ross you're actually straight hahā]. man liekas, mēs tur sēdējām un gaidījām veselu mūžību un viņš man tikmēr izstāstīja, kā ziemassvētkos viņa ģimene atradusi viņa vectēva līķi. krisam ir traks onkulis, kurš bija aizbraucis vectēvam pakaļ, lai vestu tradicionālajās z-svētku vakariņās zem eglītes, bet atradis viņa kādas 3 dienas veco [nepārprotami] līķi un meties to glābt, tur masēt sirdi un elpināt. cilvēki mēdz būt tiešām jocīgi, piemēram, iepazinos ar džeku, kas nesen iznācis no cietuma, jo bija sašņaucies kokaīnu un sakodis policistam seju. ross ir tik saudzīgs, ka kādā momentā pa kluso man piedāvāja mašīnā sēdēt priekšā nevis blakus tam džekam, jo es biju palikusi tāda klusa un viņš domāja, ka man varbūt bail. es vienkārši biju bēdīga, jo esmu nodrāzusi savu dēli, kā rezultātā jāmaina pāris detaļas, un smējos par viņa piedāvājumu, lai arī žestu ļoti novērtēju, mani tik sen neviens nav sargājis. bet no džeka man nebija bail, jo viņš no manis ļoti kautrējās un acīmredzami nervozēja, un/vai man varbūt ir salūzis pašsaglabāšanās instinkts.

vispār skatos uz puikām un priecājos, vienkārši par to, ka mīlestība, acīmredzot, vēl kaut kur pastāv. bet tad skatos uz sevi un domāju, ka man vairs nekad nebūs attiecību, jo es nezinu, vai es vēl kādreiz spēšu kādam piekāpties un vai manī pietiktu maiguma sevi kādam atdot. un šajās pārdomās nav vispār nekādu skumju, man nekā netrūkst, man drīzāk kaut kā nemanot ir nobrukušas visas attiecību idejiskās konstrukcijas un es pēkšņi vairs nesaprotu, kāpēc cilvēki to dara un nafig savulaik arī es. tā nav kaut kāda kategōriska nostāja, es vienkārši neatceros. cik dīvaini.
 
 
sense Nr.: daudz jautājumu nāk.gadam
noise Nr.: Kate Bush - Running Up That Hill
 
 
24 May 2016 @ 04:37 pm
 
ciba ciba, man, kā parasti, vajaga padomiņa, proti, es mēģinu saprast, kā pareizāk latviski teikt divas lietas, kas vienlaikus ir un nav savstarpēji saistītas, bet nepieciešamas manam maģ darbam jebkurā gadījumā

proti

kā latviski un civilizēti sauc popielu un blackface?

(jo tā nu ir sanācis, ka man vajadzētu iekļaut teikumu, ka tas un tas piedalās popielā ar blackface, bet nu, saprotiet paši, diez ko akadēmiski nav)