Mazliet pat biedējošs ir nakts domu skaidrums un lēmumu drosmīgums.
Naktīs es esmu cita ... citādāka ... iespējams, labāka.
Rīts, reizēm, visu sabojā.

Es šobrīd dzīvoju pēdējā zonā, un man ir tāds mazohistisks prieks, to sakot. Kurš vispār ir bijis pēdējā zonā, biaatch! (nu, atskaitot to indiešu harēmu, ar kuru dzīvoju kopā un vēl tos dažus cilvēkus uz ielas, ā, un vēl to vienu lapsu, kas naktīs brauktuvi izmanto par savu catwalk un žēlām acīs raugās man logā, benčikus streļīdama)

lasīju sava bdarba vadītājas un recenzenta komentārus, kuros viņi abi visu laiku piemin, ka mana darba lielākais un spēcīgākais pluss ir tas, ka tas ir pilnīgi oriģināls darbs (jo nav tādas nozares, vismaz pagaidām, kā mūzikas videoklipu studijas) un ka vispār es esmu superīga, jo daru lietas ārpus rāmjiem etc etc. tā kā man ir ceturtdien jāprezentē savs darbs, es šobrīd lauzu galvu par to, kā lai mierīgā balsī un pārliecinošā tonī visiem pasaku, ka esmu ļoti oriģināla, nenormāli gudra un tāpēc ļoti kruta, tai pašā laikā neizklausoties pārāk ironiska.

redzēju metrō sirmu dāmu ar kindli - kindle uzkrītoši sarkanā mētelītī un dāmai nagi taisni tāda paša toņa sarkanā krāsā, uz delnas locītavas neliels tetovējums. ļoti forši. man patīk, kad sievietes nekrāso sirmos matus un tā eleganti noveco. nevaru galvot, ka vecumdienās izdosies noturēties pie sirma ērkuļa nenokrāsojoties kādā smieklīgā krāsā, bet man arī gribās tā smuki novecot. liekas, ka cilvēki to dara arvien muļķīgāk, sevišķi jau sievietes un drošvien, ka tas tās pašas bezjēgā pārseksualizētās rietumnieku vides dēļ. botoksēti veci tentuki ir acis svilinošas šausmas, lai gan varu saprast, ka tīri emocionāli novecot ir smags pārdzīvojums, vismaz dažiem. bet tad ik palaikam prieks redzēt tos, kurus gadu nasta nelauž un viņi laikam [as in time] padodas adekvāti un pat skaisti. ja līdz vecumdienām novilkšu, būšu omulīga [as in resna] pendžiņa, nezinu, drošvien zaļiem matiem, kādiem 5 kaķiem, pīpēšu pīpi un caurām dienām cepšu kūkas.( un bilžu laiks. ATTENTION!! mazi lolmincīši inklūded )

Es (ne)apzināti taustos un meklēju viņa vājo vietu - viņa (mūsu) ahileja papēdi, pa kuru es varētu spert un raidīt prettriecienu, brīžos, kad viņš mani (ne)apzināti sāpina!
Draudi ar aiziešanu, nu jau vairs nav iedarbīgi - es tik un tā vienmēr palieku.

http://www.youtube.com/watch?v=iw4PS4HO2Dw

So AWESOME :))))

Grūtās nedēļas 2-12:
http://kellymom.com/parenting/parenting-faq/fussybaby/

S ar L un M aizgāja uz dārzu. Gulēs teltī (S sabijās ka vēlāk vasarā neiespēs).
Anna guļ un klausās strauta burbuļošanu (nature sounds app).
Es graužu riekstiņus un izbaudu klusumu (un lasu par wonder weeks - paldies smille).