Smieklīgākais, ka, kad dekāne pačukstēja, ka man ir 9, es sabēdājos :DDD

un šodien, pēc ilgu gadu (vesela viena) pūlēm esmu atradusi savu lietišķo frizūru! tie ir iztaisnoti otrās dienas mati, kad mana jaunā īsā čolka saplūst kopā ar sānu matiem un sānu mati saplūst ar pārējiem matiem un beigās tas viss tiek sasiets zemā astē, bet lai nebūtu pielaizītā līze reprezent, aizmugurē tomēr atstājam minimini pacēlumu. protams, no tāda apraksta neko nevar saprast, bet - tas strādā - šodien esmu lietišķuma iemiesojums, jūsu padevīgā (khe-khem) un lieliskā sekretāre, k vašem uslugam (khe-khmm)!

vispār, es esmu baigi lecīga sekretāre, jeibogu, nesaprotu, kā man nav kauna šitā komandēt klientus, likt viņiem organizēties un paziņot, ka varu atvēlēt viņiem vēl trīsdesmit minūtes (pirms pusdienlaika; nu bet ko - svēts dienas mirklis, un ja nepateikšu, tad vispār sāksies anarhija).

tas ir noticis. es apēdu šovasar pirmo saldējumu. es biju vāja un kritu kārdināšanā. bet es sapratu, ka nevaru vairs ilgāk dzōvot, nezinot, kā garšo saldējums "serenāde". tagad dzīve ir piepildīta. tas garšo pēc aprikozēm. nākamajā vājuma brīdī testēšu "vāverīti".

gāju no šuvējas, un ko es ieraudzīju? kaut kādu kosmētikas reklāmplakātu. un kas bija reklāmplakātā? saldējuma koktēlis! tā sagribējās, ka tagad nespēju vairs pastrādāt, negremdējoties deidrīmos.

Komisija mikla, Es sajūsmā!!!!
Biznesa augstskolas Turība Bakalaura grāda gūšanas oficiālā daļa beigusies with flying colours.
16. jūnijā BALLLLLLLĪĪĪĪTEEEEEEEEEEEEEEEEEEE!!!!!!!!!

vakardien darbā šausmīgi sasarcināju savu treneri, kaut ko viņš vienmēr bāžās virsū ar viskādām intimām tēmām, stāsta tur par sevi visādas lietas, kas nav nemaz svešiem jāzina [nuja, nav cibas cilvēkam]. un tad es tā viņam pēkšņi  [ka jau po-dušam] - a es zinu, ka tev evelīna patīk ņē ņeņe ņē ņē. un viņš, kā jau džindžeram pieklājās, palika pavisam tāds kā saulē apdedzis pēkšņi un caur neveiklu ķiķienu spirinājās pretī, ka nē takš un es viņam pretī "so why do you have a face of a drooling retard around her?" un tas ir neapgāžams arguments. un tā evelīna precējusies, sučka, un tik taisa actiņas un savelk nevarīgu ģīmīti un šis tik skrien un beigās sanāk, ka dara visu viņas vietā. es vispār šitādās lietās nelabprāt bāžos, bet tas rižais resnulis mani darbā ir dažu labu reizi ļoti izručījis un ir tāds lādzīgs un jautrību kultivējošs, tamdēļ nolēmu viņam šo vienīgo reizi izpalīdzēt ar padomiņu un ieteicu neļauties tikt izmantotam, žēl taču idiņa.

a pēc tam pārvilkos pēdīgiem spēkiem mājās, nolecu no sava dzelzs rumaka, nāku tātad iekšā mājā un tanī brīdī taisni no virtuves nāk ārā mans draudziņš, tāds viss ar kūciņu un svecītēm un "daudz baltu dieniņu" iešķībi vilkdams un man prieks pa visu seju, protams! pa kluso bija man uzhujārījis kūciņu, tak jau kaut kādos pazemes kambaros, ka es nemaz nemanīju, nu to selgas cepumu un biezpiena un marmelādes, ōmnomnomnomnom. ūūūn vairāk nekā stundu garš spa piedzīvojums man tagad ķešā, fantasķika karoč ne vīrietis.

šodien tā pavisam meitenīgi iesim ar uršulu šopingā un pēc tam iestrebt pa kādam aliņam. un pēc tam šmorēšana un sagatavošanās darbi rītdienas šašlikpārtijam:))

labi, turpinot iesākto. lai gan šodien man galīgi nav, ko teikt. ibo pasākums vakar bija pagalam nelāgs. vājprāta disene mijās ar operas solistiem. vienīgie, kas leca ārā no koncepta, bija morisetes reinkarnācija, jaunietis, kas domājās sevi klasiskā roka ģēniju esam, un viens ķerts turks. vislabāk patika, ka zviedri birdināja sev virsū putuplasta sniedziņu un paziņoja, ka tā ir eiforija. kas mani vienmēr šādos gadījumos interesē - kā viņi pēc tam tik ātri skatuvi notīra?

Kā man patīk tās pakošanās reizes, kad koferī jāliek arī siksnas sērfa dēļa nostiprināšanai uz mašīnas:)

Šovakar tikšanās ar vecajiem sērfa čomiem Raposeirā, bet rīt jau pirmie viļņi, jē!