20:26
Dzirdēju teoriju, ka kafija ir saderīga ar prāta darbību, bet tēja - saziņai, dzeršanai kompānijā. Tas laikam izskaidro to, ka strādājot, ieķeru pa krūzītei un jā, tēju ir patīkami dzert kompānijā - bet kafija jau tik ātri izdzeras, ka neko ilgi pie tās nevar pasēdēt.
Ar kafiju ir tā - ja gribat to dzert mājās, es ieteiktu konusu. Piltuve, papīra filtrs, un dzirnavas - lielākās tūlītējās izmaksas sastāda dzirnavas. Apķeroties ar malumu un panākot, ka kafija ievelkas, bet nepārvelkas - rezultāts ir lieliska, niansēta, smaržīga kafija. Vienīgi jāpieņem tas, ka garša ir cita kā espreso - es nedomāju stiprumu (tas pašsaprotami) - papīrs nofiltrē vielas, kas nefiltrētajām kafijām dod īpašo blīvumu. Bet šīs pašas vielas (kahveoli un kas tur vēl) var ietekmēt holesterīna līmeņus. Un filtrs dod milzīgu brīvību ūdens izvēlē - aprīkojums ir ļoti neprasīgs pret kalcija daudzumu un viegli kopjams. Kur ir āķis - ja ūdens ir pārāk mīksts, teju vispār bez minerāliem, kafija garšo slikti.
Espreso mašīnai, no otras puses, ir vai nu jāgatavo ūdens ar kontrolētu minerālu daudzumu vai regulāri jātīra no nosēdumiem. Jo sarežģītāka mašīna, jo lielāks čakars un risks. Kafejnīcu dārgie espreso aparāti netiek atkaļķoti kā tējkanna vai mājas aparāti - ar citronūdeni . Tos izjauc un tīra boilerus, trubiņas - tas ir dārgi un tajā laikā mašīna nestrādā. Tāpēc tur izmanto attīrītu ūdeni, kam pievieno minerālus - bet tādus, kas ietekmē garšu, bet neveido nosēdumus mašīnas iekšās. Tāpēc espreso nevar gatavot nedz ar hlorētu ūdeni, nedz arī ar destilēto vai RO ūdeni - tas ir jāsagatavo. Mājās tas ir čakars un kurš galvā vesels cilvēks ar to gribētu nodarboties. Ja aizbraucat garākās brīvdienās, jādomā ko darīt ar mašīnu - tajā ir ūdens, kas neapmainoties saglumē. Teiksim, man pēc šiem espreso gadiem iepatikās filtra brīvība - lej virsū kaut avota ūdeni un neķer kreņķi. Un es nemaz nerunāju par tīrīšanām, apkopēm. Izmēģinu kafiju ar nostādinātu krāna ūdeni (hlors pamazām izgaro), ar dažādu pudeļūdeni. Viens gan nemainās - kafijai jābūt svaigai, bet filtrs nav tik prasīgs, kā espreso - arī divus mēnešus veca kafija garšo +- ok.
ps apzināti vienkāršoju, lietojot nepareizus jēdzienus - kalcijs, faktiski ir noteikti kalcija joni, bet ķīmija nav mana stiprā puse.
Tu droši vien dzer melnu, ja? Tur ļoti nozīmīgas nianses; es esmu kafijas+putotā piena cilvēks un ļoti labi jūtos ar mokas kanniņu, kafiju katrai porcijai maļot no pupiņām. Ar nepiemērotām dzirnaviņām (parastās, asmeņu), jo kārtīgām dzirnavām ne tas, ka naudas žēl, bet gan vietas uz virtuves virsmas maz :) Bet kaut kad noteikti saņemšos uz šo iekārtu, jo nu skaidrs, ka ar nevienmērīga maluma kafiju optimāls rezultāts nav panākams.
ja vietas jautājums - tagad ir nopērkamas rokas dzirnavas kas labi maļ, nezaudē regulējumu un nemodina ģimeni/kaimiņus agri no rīta un vēlu naktī.
cena pirmajā brīdī liekas augsta, bet tas, kā ar aifonu - grūtākais ir noticēt, ka kaut kas tāds var maksāt tik daudz.
klau, bet kā tev izdodas - atceros, kad sen atpakaļ mēģināju geizerī gatavot ar tām pašām asmeņu dzirnavām, tas malums ir par smalku. ber mazāk?
jāizvelk kanna no skapja, jāatsvaidzina prasmes)
cik daudz ir “tik daudz”? man ir par pilnīgi saprātīgu ciparu pirktas rhinowares rokas dzirnavas, svaigi malta kafija mājās un meža vidū, un nevar pārdzert jēgu, jo tomēr pašam viss jāsamaļ. ko kungs par tādām domā?
šīs ļauj regulēt maluma pakāpi - tas ir pirmais ko vajag. ja iegūstamais malums der izmantojamai metodei - tas ir otrais, ko vajag. kafija mežā no svaigi maltās - brīnišķīgi!
no robustas sirds pa muti nekāpj laukā? visdrīzāk, maisījums, ne tīra.
pag, vjetnamā dzer tikai robustu. vēsturiski tāpēc, ka skaitās nevērtīgāka un var atstāt pašiem, nevis pārdot uz turieni, kur kotējas tikai arabika. apgrauzdē sviestā un zivenē un mauc.
nuja, vjetnama ir pasaules lielākie robustas audzētāji. tajā ~2x kofeīna kā arabikā, šķiet, tas ir iemesls kāpēc pēc šuntēšanām liedz dzert šķīdeni (tajās robustas ir daudz saprotamu iemeslu dēļ).
lielākie audzētāji un droši arī lielākie dzērāji!
Links ar tām dzirnaviņām, lūdzu?
piezīme: manējam eksemplāram kādā piektajā gadā nolūza tas puļķis, kuru maļot tur rokā, tagad puļķa vietā lietojam mazu skrūvgriezīti. sūdzēties neeju, jo nav neērti.
Pilnu neberu, īsti problēmu ar gatavošanu nav, bet smalkākās daļiņas iznāk cauri sietam un nosēžas kafijā, tā ka visu līdz galam nevar liet.
jā, jā) līdzīgi bij redzēti.
tāpat kā galdi, pie kuriem pusdieno vīri, kas vietējos mežos gaž kokus eksportam, atšķiras no mēbelēm, kurās pārtop koksne.