14:54
Gribētos paprātuļot par medicīnas paradoksiem, bet tas ir pārāk liels gabals, lai košļātu vienā piegājienā. Kad klausos stāstiņus no ārstu prakses, mana biežākā reakcija ir izbrīns. Par mediķiem, kuri mācās ilgus gadus, un labprātīgi dodas strādāt Latvijas medicīnā. Par pacientiem, kuri maksā pacienta iemaksu 1.49, bet uzvedas kā slavenības privātklīnikā. Piem. par to, ka pieņemšana ir 15min. vēlāk kā pierakstā. Kad maksāsi eur15 par vizīti, tad var celt arī pretenzijas - mediķi ne jau kafiju dzer tajā laikā. Sistēma ir tāda, ka medicīnai ir jānodarbojas arī ar tiem, kas saprot vājās vietas un izmanto tās savā labā. Mājas vizītē, kas neprasa daktera ierašanos, pastāv uz daktera, nevis medmāsas vizīti. Piem. invalīds, kam ir grupa un ir kaislīgs smēķētājs - nu, es atņemtu grupu un vispār liktu maksāt par med. aprūpi. Kas tu par invalīdu, ja vari turpināt iet uz veikalu pēc cigaretēm? Mājas vizīte piesmēķētā dzīvoklī? Pat nesapņo. Vai diabētiķis, kas ignorē norādījumus un turpina pieprasīt simptomu aprūpi - priekš kam? Par savu naudu izdaries kā gribi, par valsts naudu tas ir neproduktīvi un lieki. Divas reizes neierodies, iepriekš neatsakot vizīti? Pēc pirmās reizes pacients nonāk sarakstā kuram pieraksts ir pēc maksimālā termiņa, pēc otrās ārsts var atteikties no šāda pacienta - lai ārstējas kur un kā grib. Kāpēc tērēt laiku un līdzekļus pacientiem, kuri negrib palīdzēt sev paši, liedzot vai atliekot palīdzību apzinīgiem pacientiem?
Šķiet, ka lielākā daļa vājprāta koncentrējas sektorā līdz slimnīcai. Tiklīdz ir stacionārs, cilvēki lielākoties jau ir gatavi ārstēties, gatavi maksāt un sadarboties. Kad uzzīmējas perspektīva palikt guļošam vai kleinam, strauji saplok vēlme iznesties un draudēt ar tiesu darbiem, ka dakteris nav ienācis piepīpētā palātā.
Medicīna ir drusku savādāka sfēra nekā tikai bizness.
Jā, daudzi pacienti neievēro norādījumus. Bet no valsts viedokļa tas nav jāpadara par individuālu ārsta-pacienta ego cīņu, bet tā vai citādi ir jācenšas pēc iespējas uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti.
Pieņemsim, cilvēks nespēj atmest smēķēt dažādu iemeslu dēļ? Vai tāpēc viņu vairs neārstēsi? Iedomājies, ka tas tagad ir tavs tēvs vai vectēvs?
Protams, ir jāsakārto lietas un jābūt savstarpējai cieņai. Bet pacientu iemaksai nav tieša sakara ar to, ko saņem ārsts. Ārstam maksā valsts, un pacienta iemaksa nav tam paredzēta. Tā drīzāk ir domāta, lai disciplinētu pacientus netērēt ārsta laiku, kad pēc tā vispār nav vajadzības. Ar to iemaksu cilvēki tomēr nedaudz padomā, vai ir vērts iet pie ārsta iesnu dēļ utt.
Un ļoti iespējams, ka daudziem nelaipniem cilvēkiem ir depresija, kas arī būtu jāārstē.
viss pareizi - pacienta iemaksa kopumā ir daudz par zemu.
ja mans tēvs smēķētu un tas viņam draudētu ar to, ka viņu neārstēs - es jau nu neietu piketēt par cilvēktiesībām uz smēķēšanu.
Gau jau ka pārējā ciba ietu. Vairums slimību ir dzīvesveida radītas – alkohols, pārēšanās. Pat HIV visbiežāk ir no seksa vai narkotikām.
varbūt ciba lēktu no klints lejā, tas nav iemesls lēkt līdzi.
Varētu padomāt, ka vairums nelieto alkoholu. Tu iesaki viņus visus vairs neārstēt?
nu, kāpēc ne. par naudu var ārstēt, ja diagnozes pamatā ir alkohols.
Diagnozes pamatā galvenokārt ir tas, ka mēs esam dzimuši ķermenī, kas pakļauts slimībām. Alkohols ir tikai veicinošs faktors.
es par to arī saku - cilvēks var veicināt slimību attīstību savā ķermenī.
katrā laika brīdī ir vispārpieņemti kritēriji par faktoriem, kuri veicina slimības.
protams, īpaši jāskatās arodslimības, un tur būtu samērā smagi, jo virknei profesiju vajadzētu paātrināto pensiju, kas papildus ietekmētu ekonomiku (gan paaugstinot drošības standartus, gan palielinot cenas, lai bīstamā darba veicējs var ātrāk sapelnīt pensiju).
Mūsdienās vairāk domā par veselīgas darba vides nodrošināšanu, nevis ārstēšanu no darbā iegūtām slimībām. Varbūt policistiem un ugunsdzēsējiem no tā grūti izvairīties, bet tie ir izņēmuma gadījumi.
Tāpat būtu drīzāk jāveicina veselīgs dzīvesveids – mazināt smēķēšanu, alko lietošanu, veselīgs uzturs un sports – nevis jādraud ar maksas medicīnu. Jo individuālā gadījumā nav nemaz tik viegli izvērtēt, vai saslimi tāpēc, ka tev ir sūdīgi gēni vai pārāk daudz smēķēji.
Šādā veidā naudas ietaupīšana var būt tikai šķietama. Latvija jau tā pēcpadomju periodā ir smagā stāvoklī. Piemēram, viena no retajām eiropas valstīm, kur ir izplatījusies pret zālēm rezistentā tuberkuloze. Neārstēsi kādu, tāpēc ka viņš smēķē? Ok, bet tad arī tavs bērns riskē saķert TB. Reāli vajadzētu tieši otrādi – sistemātiskā kārtā ārstēt visus bomžus, lai neizplatītu slimības.
Es saprotu tavu sākotnējo argumentu, ka daudzi pacienti nav pieklājīgi. Tā ir lieta, kas jārisina visas sabiedrības līmenī. Taču nevajag no tā uztaisīt ideju, ka vajag mazināt valsts (vai jebkādas citas universāli finansētas) medicīnas lomu.
es jau nesaku, ka slimos vajag pa taisno sūtīt uz krematoriju, jo tā ir lētāk. ilgtermiņā tas ir dārgāk.
bet kā notiek izmaiņas? radot apstākļus, kas veicina izmaiņas. jā, profilakse. jā, izglītošana. jā, masu sports (jeb kā nu to pareizi saukt). bet gadījumos, kad indivīds vienkārši hako sistēmu un izmanto to savā labā, lūk tajā gadījumā arī vajag piežmiegt.
Smēķētājus jau finansiāli soda – akcīzes nodoklis par cigaretēm ir diezgan augsts. Bet kā redzams, tas nav īpaši efektīvi.
Tāpat nav dzirdēts, ka palātās būtu atļauts smēķēt. Pietiek vienkārši pārkāpējus norāt, atņemt cigaretes utt. Un varbūt tas pat reizēm nav pareizi. UK bija liela diskusija par to attiecībā uz šizofrēniķiem, kuri lielākoties ir smēķētāji. Kad viņiem uznāk krīze un viņus ieliek slimnīcā, tur smēķēt nedrīkst, un tas diezgan negatīvi viņus ietekmē. Citi pacienti vēl var iziet ārā un aiz stūra uzsmēķēt kopā ar smēķējošiem mediķiem, bet šizofrēniķus ne vienmēr var brīvi laist ārā krīzes situācijās. Noteikumi reizēm ir pārāk vispārīgi.
piekrītu, šizofrēniķis cieš no ieradumu maiņas, un tur sākas matemātika - labums, kas rodas ļaujot viņam smēķēt slimnīcā, un labums ja neļauj. salīdzinām, izlemjam.
jā, noteikumos reti kad var paredzēt visus izņēmumus. un arī paredzot tos, vienmēr kādam būs otrā pozīcija.
Manuprāt, pirmām kārtām būtu kaut kādā veidā jāizbeidz utaino, piedzērusos un nočurājušos bomžu uzlasīšana no ielām, lai uz valsts rēķina viņus regulāri aprūpētu slimnīcās. Viņi nemaksā PAT 1,49.
iesākumam nogriezt iespēju izmantot slimnīcu par vietu, kur viņu nomazgā, izguldina un ļauj aiziet pēc brokastīm.
jā, ir jārisina šo cilvēku problēma, bet ne jau hakojot medicīnas sistēmu.
Vai ir kādi pierādījumi, ka tā sistemātiski notiek?
Man jau šķiet, ka bomžus ārstē tikai tad, kad tiešām ir neatliekama vajadzība – lūzumi, smagi sasitumi, nopietnas infekcijas. Vairums no viņiem nesaņem vajadzīgo ārstēšanu hroniskām kaitēm un nodzīvo parasti ne vairāk par 50 gadiem.
a kakie vaši dokazaķelstva?
saprotams, ka man nav dokumentālu pierādījumu.
A moš parunā ar slimnīcu dakteriem, nevis lasi PVO statistiku?
Dzērumā apdauzījušos bomžus no ielas aizved uz slimnīcu (jo citur viņus nav kur vest), nomazgā, apkopj, izgulda un palaiž.
Un kāpēc tuberkuloze kļūst antibiotiku rezistenta? Bomži!
Par pēdējo rindiņu – to jau es arī saku, ka bomži būtu jātur ilgāk slimnīcā, nevis tikai uz to dienu, kamēr konstatē, ka nav dzīvību apdraudošu traumu.
Antibiotiku rezistence rodas, tāpēc ka TB neizārstē līdz galam. Domā, ka bomzim ir naudas zālēm? Varbūt viņam pat pases nav, un pat ja zāles ir bez maksas, ir liels risks, ka viņš pēc tām regulāri neieradīsies. Izeja būtu turēt viņu slimnīcā visu ārstēšanas laiku.
tur arī aiziet mūsu "veselības aprūpes budžets"... Tas ir apmēram tas pats, kas masu slepkavas uz viņu upuru radinieku maksātās naudas rēķina turēt "cietumā" - individuālā trīsistabu dzīvoklī ar trenažieriem, datoriem, televizoriem un restorāna ēdienkarti.
LV veselības budžets procentuāli (un gan jau arī reālajos skaitļos uz vienu cilvēku) laikam ir viens no zemākajiem Eiropā. Tā ka meklē šos noziedzniekus kaut kur citur – Saeimā.
P.S. Ar tik skaistu avatāru nepienāktos būt tik cietsirdīgai pret dzīves grūtdieņiem. :) Pamata medicīniskā aprūpe būtu jāsaņem ikvienam.
vai zini, ka ja cilvēks paziņo ka vairs negrib ārstēties, neviens ar varu viņu nevar paturēt slimnīcā?
Pieļauju, ka bomzis ar prieku kādu laiku padzīvotu slimnīcā, kur viņam viss ir nodrošināts.
Otrs ir tas, ka īpaši lipīgu slimību gadījumā var gan ar varu paturēt. Nezinu, vai Latvijā tādi normatīvi ir, bet Amerikā CDC ir tādas tiesības, un reizēm arī tiek piemērotas. Viņiem TB nav aktuāla, bet ja tā ir ebola, tad neviens ar tevi neauklējas.
Amerika...ha. Eiropas pajoliņi, ok, tas Latvijā vismaz ir tā - no 14 g.v. bērnam ir tiesības neizpaust diagnozi vecākiem. Padomā - tu vēl uzturi savu padsmitnieku, bet nedrīksti zināt ka kumeļš ir salēkšojis sifilisu. Pārprastās cilvēktiesības.
tu zini, kā bomži laižas no tuberkulozes slimnīcas?
Piespiedu kārtā vai brīvprātīgi – kā redzi, ciba iebilst pret viņu ārstēšanu vispār...
gan jau, ja ciba padomātu vienu pussolīti tālāk, nonāktu pie tā, ka infekciozas un bīstamas slimības tomēr kaut kā vajadzētu apkarot. bet ar tuberkulozi ir bēdīgi, fakts.
jā, tas skaitās sarēķināts, ka smēķēšana valstij ir izdevīga. pirmkārt, nodokļi par cigaretēm. bet lielākais labums ir, ka viņiem ir mazāks dzīves ilgums. valstij ir ļoti izdevīgi, ka cilvēki mirst drīz pēc aiziešanas pensijā un nevis 95 gadu vecumā. no neizmaksātajām pensijām ietaupās ļoti liela nauda, ko tad var lietot kaut vai citu cilvēku ārstēšanai.
Tas ir izdevīgi, bet ilgtermiņā domāju, ka nē. Sociālās izmaksas ir tikai viena monētas puse. Reāli šie cilvēki mazāk nostrādā savu slimību dēļ. Otrs ir sociālais faktors – dzīvi pensionāri var būt atbalsts citiem strādājošiem, piemēram, bērnu aprūpē. Tātad tas var samazināt arī dzimstību, kas Latvijā ir dziļi negatīva utt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}