Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

Medicīna ir drusku savādāka sfēra nekā tikai bizness.

Jā, daudzi pacienti neievēro norādījumus. Bet no valsts viedokļa tas nav jāpadara par individuālu ārsta-pacienta ego cīņu, bet tā vai citādi ir jācenšas pēc iespējas uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti.

Pieņemsim, cilvēks nespēj atmest smēķēt dažādu iemeslu dēļ? Vai tāpēc viņu vairs neārstēsi? Iedomājies, ka tas tagad ir tavs tēvs vai vectēvs?

Protams, ir jāsakārto lietas un jābūt savstarpējai cieņai. Bet pacientu iemaksai nav tieša sakara ar to, ko saņem ārsts. Ārstam maksā valsts, un pacienta iemaksa nav tam paredzēta. Tā drīzāk ir domāta, lai disciplinētu pacientus netērēt ārsta laiku, kad pēc tā vispār nav vajadzības. Ar to iemaksu cilvēki tomēr nedaudz padomā, vai ir vērts iet pie ārsta iesnu dēļ utt.

Un ļoti iespējams, ka daudziem nelaipniem cilvēkiem ir depresija, kas arī būtu jāārstē.

(Reply to this) (Thread)

viss pareizi - pacienta iemaksa kopumā ir daudz par zemu.

ja mans tēvs smēķētu un tas viņam draudētu ar to, ka viņu neārstēs - es jau nu neietu piketēt par cilvēktiesībām uz smēķēšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gau jau ka pārējā ciba ietu. Vairums slimību ir dzīvesveida radītas – alkohols, pārēšanās. Pat HIV visbiežāk ir no seksa vai narkotikām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt ciba lēktu no klints lejā, tas nav iemesls lēkt līdzi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varētu padomāt, ka vairums nelieto alkoholu. Tu iesaki viņus visus vairs neārstēt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, kāpēc ne. par naudu var ārstēt, ja diagnozes pamatā ir alkohols.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Diagnozes pamatā galvenokārt ir tas, ka mēs esam dzimuši ķermenī, kas pakļauts slimībām. Alkohols ir tikai veicinošs faktors.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es par to arī saku - cilvēks var veicināt slimību attīstību savā ķermenī.
katrā laika brīdī ir vispārpieņemti kritēriji par faktoriem, kuri veicina slimības.
protams, īpaši jāskatās arodslimības, un tur būtu samērā smagi, jo virknei profesiju vajadzētu paātrināto pensiju, kas papildus ietekmētu ekonomiku (gan paaugstinot drošības standartus, gan palielinot cenas, lai bīstamā darba veicējs var ātrāk sapelnīt pensiju).

(Reply to this) (Parent)

Mūsdienās vairāk domā par veselīgas darba vides nodrošināšanu, nevis ārstēšanu no darbā iegūtām slimībām. Varbūt policistiem un ugunsdzēsējiem no tā grūti izvairīties, bet tie ir izņēmuma gadījumi.

Tāpat būtu drīzāk jāveicina veselīgs dzīvesveids – mazināt smēķēšanu, alko lietošanu, veselīgs uzturs un sports – nevis jādraud ar maksas medicīnu. Jo individuālā gadījumā nav nemaz tik viegli izvērtēt, vai saslimi tāpēc, ka tev ir sūdīgi gēni vai pārāk daudz smēķēji.

Šādā veidā naudas ietaupīšana var būt tikai šķietama. Latvija jau tā pēcpadomju periodā ir smagā stāvoklī. Piemēram, viena no retajām eiropas valstīm, kur ir izplatījusies pret zālēm rezistentā tuberkuloze. Neārstēsi kādu, tāpēc ka viņš smēķē? Ok, bet tad arī tavs bērns riskē saķert TB. Reāli vajadzētu tieši otrādi – sistemātiskā kārtā ārstēt visus bomžus, lai neizplatītu slimības.

Es saprotu tavu sākotnējo argumentu, ka daudzi pacienti nav pieklājīgi. Tā ir lieta, kas jārisina visas sabiedrības līmenī. Taču nevajag no tā uztaisīt ideju, ka vajag mazināt valsts (vai jebkādas citas universāli finansētas) medicīnas lomu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau nesaku, ka slimos vajag pa taisno sūtīt uz krematoriju, jo tā ir lētāk. ilgtermiņā tas ir dārgāk.

bet kā notiek izmaiņas? radot apstākļus, kas veicina izmaiņas. jā, profilakse. jā, izglītošana. jā, masu sports (jeb kā nu to pareizi saukt). bet gadījumos, kad indivīds vienkārši hako sistēmu un izmanto to savā labā, lūk tajā gadījumā arī vajag piežmiegt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smēķētājus jau finansiāli soda – akcīzes nodoklis par cigaretēm ir diezgan augsts. Bet kā redzams, tas nav īpaši efektīvi.

Tāpat nav dzirdēts, ka palātās būtu atļauts smēķēt. Pietiek vienkārši pārkāpējus norāt, atņemt cigaretes utt. Un varbūt tas pat reizēm nav pareizi. UK bija liela diskusija par to attiecībā uz šizofrēniķiem, kuri lielākoties ir smēķētāji. Kad viņiem uznāk krīze un viņus ieliek slimnīcā, tur smēķēt nedrīkst, un tas diezgan negatīvi viņus ietekmē. Citi pacienti vēl var iziet ārā un aiz stūra uzsmēķēt kopā ar smēķējošiem mediķiem, bet šizofrēniķus ne vienmēr var brīvi laist ārā krīzes situācijās. Noteikumi reizēm ir pārāk vispārīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piekrītu, šizofrēniķis cieš no ieradumu maiņas, un tur sākas matemātika - labums, kas rodas ļaujot viņam smēķēt slimnīcā, un labums ja neļauj. salīdzinām, izlemjam.

jā, noteikumos reti kad var paredzēt visus izņēmumus. un arī paredzot tos, vienmēr kādam būs otrā pozīcija.

(Reply to this) (Parent)