Mūsdienās vairāk domā par veselīgas darba vides nodrošināšanu, nevis ārstēšanu no darbā iegūtām slimībām. Varbūt policistiem un ugunsdzēsējiem no tā grūti izvairīties, bet tie ir izņēmuma gadījumi.
Tāpat būtu drīzāk jāveicina veselīgs dzīvesveids – mazināt smēķēšanu, alko lietošanu, veselīgs uzturs un sports – nevis jādraud ar maksas medicīnu. Jo individuālā gadījumā nav nemaz tik viegli izvērtēt, vai saslimi tāpēc, ka tev ir sūdīgi gēni vai pārāk daudz smēķēji.
Šādā veidā naudas ietaupīšana var būt tikai šķietama. Latvija jau tā pēcpadomju periodā ir smagā stāvoklī. Piemēram, viena no retajām eiropas valstīm, kur ir izplatījusies pret zālēm rezistentā tuberkuloze. Neārstēsi kādu, tāpēc ka viņš smēķē? Ok, bet tad arī tavs bērns riskē saķert TB. Reāli vajadzētu tieši otrādi – sistemātiskā kārtā ārstēt visus bomžus, lai neizplatītu slimības.
Es saprotu tavu sākotnējo argumentu, ka daudzi pacienti nav pieklājīgi. Tā ir lieta, kas jārisina visas sabiedrības līmenī. Taču nevajag no tā uztaisīt ideju, ka vajag mazināt valsts (vai jebkādas citas universāli finansētas) medicīnas lomu.
es jau nesaku, ka slimos vajag pa taisno sūtīt uz krematoriju, jo tā ir lētāk. ilgtermiņā tas ir dārgāk.
bet kā notiek izmaiņas? radot apstākļus, kas veicina izmaiņas. jā, profilakse. jā, izglītošana. jā, masu sports (jeb kā nu to pareizi saukt). bet gadījumos, kad indivīds vienkārši hako sistēmu un izmanto to savā labā, lūk tajā gadījumā arī vajag piežmiegt.
Smēķētājus jau finansiāli soda – akcīzes nodoklis par cigaretēm ir diezgan augsts. Bet kā redzams, tas nav īpaši efektīvi.
Tāpat nav dzirdēts, ka palātās būtu atļauts smēķēt. Pietiek vienkārši pārkāpējus norāt, atņemt cigaretes utt. Un varbūt tas pat reizēm nav pareizi. UK bija liela diskusija par to attiecībā uz šizofrēniķiem, kuri lielākoties ir smēķētāji. Kad viņiem uznāk krīze un viņus ieliek slimnīcā, tur smēķēt nedrīkst, un tas diezgan negatīvi viņus ietekmē. Citi pacienti vēl var iziet ārā un aiz stūra uzsmēķēt kopā ar smēķējošiem mediķiem, bet šizofrēniķus ne vienmēr var brīvi laist ārā krīzes situācijās. Noteikumi reizēm ir pārāk vispārīgi.
piekrītu, šizofrēniķis cieš no ieradumu maiņas, un tur sākas matemātika - labums, kas rodas ļaujot viņam smēķēt slimnīcā, un labums ja neļauj. salīdzinām, izlemjam.
jā, noteikumos reti kad var paredzēt visus izņēmumus. un arī paredzot tos, vienmēr kādam būs otrā pozīcija.