jeb varbūt labāk par latviju aizmirst? samierināties ar savu (un savu tautiešu) latvietību, tās trūkumiem, un lēnām aizmirst savu valodu un savu kultūru, domājot tikai par to, kā sasniegt nirvānu šajā dzīvē, rēķinoties ar to, ka pēc pāris (desmit) gadiem dzīve uz šīs planētas šā kā tā kļūs pārāk baisa?