Sviesta Ciba |

iedarbīgas zāles (

bez4pieci) rakstīja,
@ 2009-07-13 19:22:00

laivaikā - es nesaprotu tetovējumus. iedomājies - uztaisi sev zīmējumu uz delma, tādu uberkūlu. un pēc gada - tu taču labi zini - kūlisms vispār jau būs miljons gaismas gadu attālumā no tā, kāds tas ir tagad. aber tetovējums tev paliks un nekur nepazudīs. NEKAD!

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	bez4pieci 2009-07-14 12:21 (saite)
	jautājums paliek - kāpēc? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

helvetica
2009-07-14 15:17 (saite)

Nu, cilvēkiem ir dažādi motīvi. Šaubos, vai var izdestilēt vienu, visiem saistošu virsnoteikumu, kāpēc.

Noteiktās kopienās tas ir statusa simbols, tur kaut kādiem cietumniekiem vai noteiktu tautu paŗstāvjiem.
Tiem, kuriem tas ir 'krutums' arī lielākoties nāk no kadas kopienas (intereses, dzīves veids vai tml.), kuras vērtības turpinās dalīt - lai arī modificētā formā - arī pēc trakās jaunības, piemēram, kaut kādi insdustriāļi, skeiteri u.tml.
ir privātās vēstures inspirēti tetovējumi, kas var but būtiski ilgu laiku un arī pēc tam vēl kaut ko nozīmēt (tipa, vīru, sievu, bērnu vārdi, zīmīgu notikumu, datumu u.tml. fiksācija)
konceptuāli tetovējumi un vienkārši smukumam tetovējumi - viet tie, manuprāt, ir visbīstamākā kategorija, jo tiem ir visai maza saikne ar identitātes koherenci (tb arī vecumā tavs zīmīgais tetovejums būs vērtīgs, jo būs bijis zimīgs, lai ari tieši tajā mirklī tu ar to nejutīsi vairs nekadu emocionālu saiti) un tad tiešam brīdī, kad gaume vai intereses mainās, tam zūd jēga un nevar atbildēt uz jautājumu "kāpēc" (nu, tāpēc, ka vienkārši ir, funkcijas neapgŗutina, nu, tad lai turpina būt)

interesantāki ir gadijumi, kad tā jau ir kaut kāda psihes diktēta nepieciešamība, a ļa, man vajag silikona pupus, citādāk es nekas neesmu, vai man vajag plastmasas nagus un platīnblondus matus, lai būtu smuka. vai tetovējumu, lai būtu pa īstam kruta... bet tie tādi pusaudžu vai klīniski gadijumi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

helvetica
2009-07-14 15:23 (saite)

jeb atbildot privāti uz jautājumu - kāppēc?
jau gadus aptuveni desmit plānoju to darīt. Jo man šķiet ļoti forši izrotāt ķermeni. Proti, ķermenis kā rotaļu lauks, virsma.
Rotas ir nevis piekarināmas krelles vai uzģērbjamas lupatas, bet gan ādas struktūra, apmatojums, dzimumzīmes, proporcijas un, jā, ilgtermiņa mākslīga pigmentācija (īstenībā vairak sliecos uz rētojumu, nevis tetovējumu), kas viss, protams, iet kopā ar personības rakstru.
Tb tas bus nozimīgi un būtiski man un tam pamatojumam nav jābūt saistošam visiem tiem, kas redzēs vai neredzēs manu tetovējumu (vai rētojumu)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	bez4pieci 2009-07-14 15:27 (saite)
	labi, to stila diktātu es izprotu, bet tam nav nekāda sakara ar tālredzīgu domāšanu. tieši to apzinnāto fikāciju es nesaprotu. kaut kāda nevajadzīga balasta un ilūziju uzkrāšana. bet laikam jau tiešām daudziem liekas, ka tas rada drošības sajūtu :/ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: