Nu, cilvēkiem ir dažādi motīvi. Šaubos, vai var izdestilēt vienu, visiem saistošu virsnoteikumu, kāpēc.

Noteiktās kopienās tas ir statusa simbols, tur kaut kādiem cietumniekiem vai noteiktu tautu paŗstāvjiem.
Tiem, kuriem tas ir 'krutums' arī lielākoties nāk no kadas kopienas (intereses, dzīves veids vai tml.), kuras vērtības turpinās dalīt - lai arī modificētā formā - arī pēc trakās jaunības, piemēram, kaut kādi insdustriāļi, skeiteri u.tml.
ir privātās vēstures inspirēti tetovējumi, kas var but būtiski ilgu laiku un arī pēc tam vēl kaut ko nozīmēt (tipa, vīru, sievu, bērnu vārdi, zīmīgu notikumu, datumu u.tml. fiksācija)
konceptuāli tetovējumi un vienkārši smukumam tetovējumi - viet tie, manuprāt, ir visbīstamākā kategorija, jo tiem ir visai maza saikne ar identitātes koherenci (tb arī vecumā tavs zīmīgais tetovejums būs vērtīgs, jo būs bijis zimīgs, lai ari tieši tajā mirklī tu ar to nejutīsi vairs nekadu emocionālu saiti) un tad tiešam brīdī, kad gaume vai intereses mainās, tam zūd jēga un nevar atbildēt uz jautājumu "kāpēc" (nu, tāpēc, ka vienkārši ir, funkcijas neapgŗutina, nu, tad lai turpina būt)

interesantāki ir gadijumi, kad tā jau ir kaut kāda psihes diktēta nepieciešamība, a ļa, man vajag silikona pupus, citādāk es nekas neesmu, vai man vajag plastmasas nagus un platīnblondus matus, lai būtu smuka. vai tetovējumu, lai būtu pa īstam kruta... bet tie tādi pusaudžu vai klīniski gadijumi