kā es saindējos ar sviestu
mani sensori ir pārāk jūtīgi, mana āda pārāk plāna un paldies maniem vecākiem par to. mamma man iemācījusi ciest no nepietiekami estētiskas vides, bet papus man iemācījis ciest no nepietiekami labas mūzikas. un tas nav nekāds gaumes jautājums, jo vispār es uzskatu, ka gaume ir skalārs lauks, kā vērtību izsaka gradācija starp labi un slikti, un nav nekādas "katram savas gaumes", jo jebkura sliecību un novirzienu konfigurācija var būt jēgpilna un var arī nebūt jēgpilna. un jēga jeb saturs ir vienīgais, kas nosaka vērtību un kas ir mainīgais lielums kognitīvā komforta funkcijai, bļe.