pretēji gaidītajam, tāda vecpuišu specifika kā kaķis un nekontrolējama kaisle uz istabas augiem manu vēlmi un spējas socializēties ir tikai paaugstinājušas. tāpat arī palielinājies gribasspēks, pienākuma apziņa, koncentrēšanās spēju un negiadīti saņemtu komplimentu autokorelācijas.

novērojums: vecs mēness man patīk labāk kā jauns. mierīgāks, stabilāks, konkrētāks un apzinātāks.

un tad vēl ir to īpaši pozitīvo dienu čupiņas, tādi labuma sabiezējumi, kas jāmācās pazīt, lai tās neizniekotu velti. jāmāk novērtēt skaisto svešinieku atsaukšanās uz komplimentiem, nejaušo svešinieku acu mirdzums un pavisam pazīstamo svešienieku pavisam neapzinātais palīdzīgais plecs.

savulaik es centos no katras dvēseles pozīciju konfigurācijas izspiest maksimumu, neskatoties ne uz ko: zīmes? kas tās tādas?

pavērot savu dēmonu pulciņu vienmēr ir interesanti. gatavā sims unlimited.