4:56

21. Marts 2006

12:50

minūtes pēkšņi kļuvušas svarīgas

12:52

man liekas, tam vīrietim tramvajā bija maks, kuru atverot, sāk skanēt aplausi

16:05

vēl diezgan normāla ir arī uška paduška

bet elektriķis (jā patiesi - es izsaucu elektriķi!) viņai manāmi nepatika.

17:46

nospļāvos uz visu un nomazgāju logus

19:37

izlīdziet! nekādi nevaru izomāt, kas tā par emociju, kas pārņēmusi attēloto meiteni. vajadzētu literārā valodā, lūdzu.

(vispār - gan attiecībā uz konkrēto attēlu, gan vispār - kā literāri raksturot stāvokli "kingā" vai "pohujisma pārņemts". nevaru un nevaru izdomāt. vēl kaut kas līdzīgs redzams arī manā jūzerbildē pie šī puksta)

bilde ar meiteni )

23:54

pretēji gaidītajam, tāda vecpuišu specifika kā kaķis un nekontrolējama kaisle uz istabas augiem manu vēlmi un spējas socializēties ir tikai paaugstinājušas. tāpat arī palielinājies gribasspēks, pienākuma apziņa, koncentrēšanās spēju un negiadīti saņemtu komplimentu autokorelācijas.

novērojums: vecs mēness man patīk labāk kā jauns. mierīgāks, stabilāks, konkrētāks un apzinātāks.

un tad vēl ir to īpaši pozitīvo dienu čupiņas, tādi labuma sabiezējumi, kas jāmācās pazīt, lai tās neizniekotu velti. jāmāk novērtēt skaisto svešinieku atsaukšanās uz komplimentiem, nejaušo svešinieku acu mirdzums un pavisam pazīstamo svešienieku pavisam neapzinātais palīdzīgais plecs.

savulaik es centos no katras dvēseles pozīciju konfigurācijas izspiest maksimumu, neskatoties ne uz ko: zīmes? kas tās tādas?

pavērot savu dēmonu pulciņu vienmēr ir interesanti. gatavā sims unlimited.

Powered by Sviesta Ciba