4:56

20. Marts 2006

00:57

pa šo laiku esmu uzkrājis pietiekami daudz harizmas punktu, mirgojošu sirsniņu, neizmantoto aptieciņu jeb bonusa dzīvību. vienu notērēju aizvakar, ļaudamies koķetērijai ar skaistiem idiotiem, otru - vakar, noskaitot normālus divsimt-cik-tur latus dažās stundās par kaut kādiem sīkiem pirkumiem. trešo šodien izdzēru uzbudinošās tējās un marokāņu kūkās (jo vienkārši nebija izvēles), ceutrto rīt uzēdīšu palaunadzī, asinīm pa degunu aizstāvēdams zudušu ticību, ceturto temīdai pret pāris gramiem visas tiesas un taisnības iemainīšu, piekto un sesto upurēšu kopā ar gaiļa asinīm, lai pieburtu sev labāko mīlnieku uz austrumiem no triju jūru kanāla, septīto visticamāk es atdošu kādai uzbadzei, astoto nodzīvošu līdz pašām beigām, bet devīto - to es paglabāšu labākiem laikiem, to es ievīstīšu melnās avīzēs un paslēpšu zem kaķa naga.

viss, mūža gals ir tuvāk kā jebkad. un tā ir laba ziņa, jo: laiks rit.

tātad - ja nekaita uzkrātās dzīvības - nekas cits pa šo laiku tā arī nav mainījies.

10:24

ziņas no frontes:
- ušša atklājusi krūšgalus un to, cik forši tajos kost. protams, ne jau savējos, bet manējos;
- ušša uzņēmusies kaut ko līdzīgu "maksimālajam lidojumam", triecienvilnī ieņemot trajektorijas dīvāns-bufete, galds-klavieres, gulta-plaukts, kuras lielākoties ir aplam neaprēķinātas un neveiksmīgas;
- ušša vēl joprojām nespēj samierināties ar manu muti un acīm - tās viņai, šķiet, vienmēr paliks pilnīga mistika;
- uššu zem segas vairs nevar laist, jo bez krūšgaliem šonakt viņa atrada vēl kaut ko varen žļembājamu.

dažādas ziņas:
- tādam sapņotājam kā man melni palagi ir pilnīgs neprāts (tuvāk nepaskaidrošu).

17:03

bet citādi - pārējā laikā - viņa oscilē ap diviem stāvokļiem: uška puška un uška hlapuška.

Iepriekšējā diena - Nākošā diena