iedarbīgas zāles ([info]bez4pieci) rakstīja,
@ 2005-08-28 10:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
un tad vēl par bailēm. man šķiet, mēs visi, pilnīgi visi, kas neesam gatavi uz bezierunu (upd.: beznosacījuma) mīlestību pret, pirkārt, sevi un, otrkārt, realitāti - apkārtējo pasauli un tās iemītniekiem - tie mēs visi nenormāli baidāmies. it īpaši jau vīriešiem, kuriem ir ļoti grūti mīlēt sevi, bet ja tie sevi mīl, tad milzīgas problēmas sagādā (jeb pareizāk - tie vispār par to nav domājuši) līdzvērtīga mīlestība uz visiem citiem. nedodies, domāt mīlestību uz Dievu sevī, uz Dievu citos... teorijā - jā, bet praxē - esmu sastapis tikai vienu cilvēku, kas uz to spējīgs, un tas pats ir sieviete. tāds nu ir tas stereotips, ka sievietes tiek galā ar mīlestību, kamēr vīrieši mocās ar drosmi, kas tāpat vienā brīdī ņem un pieviļ, jo varoņus tagad taču arī neviens vairs negodā.

bailes tomēr, manuprāt, vienmēr un visos apstākļos rodas no nespējas mīlēt, jo mīlestība (ja tā ir mīlestība) vienmēr un visos apstākļos rada drošības sajūtu, jo mīlestība vienmēr ir atbruņojoša, ultimate weapon. tas, protams, nenozīmē, ka nekas ar mīlošu cilvēku nevar notikt - tas nozīmē tikai to, ka viss, kas notiek ar mīlestības pilnu cilvēku, tam pašam šķiet visai veselīgi un tas spēj to iedarbību transformēt - no šoka radīt fizisku spēku, no apstulbuma radīt apķērību, no sāpēm radīt pacietību, no bailēm radīt pieredzi. man šķiet, bezierunu mīlestība ir tāds kā līgums. nezinu gan, cik grūti to ir izpilgīt tai otrai pusei (lai kas tā arī nebūtu), bet šai pusei mīlēt tomēr ir šausmīgi grūti. kādu laiku atpakaļ dzirēju ļoti skaistu dzjoli, kura saturs bija apmēram tāds: es Dievam prasīju līdzcietību, gudrību, laimi, veiksmi, drosmi... bet Dievs man vienmēr teica nē. bet, kad pēdīgi tam lūdzu mīlestību, tas atbildēja, ka beidzot esmu sapratis, un tas deva man mīlestību.

un tomēr tas ir šausmīgi sarežgīti...


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dormeo
2005-08-28 12:36 (saite)
jā, bezierunu mīlestība ir tā, uz ko es tiecos. un droši vien kautkur kalnos onkuļi ar plikām galvām un oranžām kleitām tā arī spēj. tomēr tur kur tu runā par sievietēm, ka viņas mīl sevi/citus vairāk, tam es nevaru piekrist nemaz. un ne tikai savu galvastraumu dēļ, bet es paveros apkārt un gandrīz visas man zināmās sievietes laiku pa laikam mokās ar to pašu. vienkārši sievietes nemīl to atklāt vīriešiem un vīrieši sievietēm, bet īstenībā jau mēs visi vārāmies vienā katliņā.
un otrs. man šķiet, ka mīlestība pret citiemsākas ar mīlestību pret sevi. esmu pat par to pārliecināta. patiesībā mūsu attieksme izturēšanās pret citiem atspoguļo mūsu ziturēšanos pret sevi. es reizēm esmu piekasīga pret citiem, bet patiesībā au tāpat piekasos pati sev. vienkārši tad kad mēs mīlam sevi tā kārtīgi, tad arī citus ir vieglāk mīlēt. un mazāk uztraukuma un gruzonu. tā man šķiet.

(tā iet kad ciemos jūtas kā mājās, aizmirsu izlogoties no saimnieces kompja :) )

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2005-08-28 12:41 (saite)
hehe par to izlogošanos.

es tev pilnīgi piekrītu, ka mīlestība pret citiem sākas no mīlestības pret sevi, jo tikai tad, kad pa īstam mīli sevi, tad tev ir no kā atsperties, lai mīlētu citus.

bet par tām sievietēm interesanti. varbūt es tiešām pārāk ticu pieņēmumiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dormeo
2005-08-28 12:44 (saite)
mēs visi viņiem ticam un daži ar viņiem cīkstamies, domādami, ka teju teju jau uzvaram :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?