jā, bezierunu mīlestība ir tā, uz ko es tiecos. un droši vien kautkur kalnos onkuļi ar plikām galvām un oranžām kleitām tā arī spēj. tomēr tur kur tu runā par sievietēm, ka viņas mīl sevi/citus vairāk, tam es nevaru piekrist nemaz. un ne tikai savu galvastraumu dēļ, bet es paveros apkārt un gandrīz visas man zināmās sievietes laiku pa laikam mokās ar to pašu. vienkārši sievietes nemīl to atklāt vīriešiem un vīrieši sievietēm, bet īstenībā jau mēs visi vārāmies vienā katliņā.
un otrs. man šķiet, ka mīlestība pret citiemsākas ar mīlestību pret sevi. esmu pat par to pārliecināta. patiesībā mūsu attieksme izturēšanās pret citiem atspoguļo mūsu ziturēšanos pret sevi. es reizēm esmu piekasīga pret citiem, bet patiesībā au tāpat piekasos pati sev. vienkārši tad kad mēs mīlam sevi tā kārtīgi, tad arī citus ir vieglāk mīlēt. un mazāk uztraukuma un gruzonu. tā man šķiet.

(tā iet kad ciemos jūtas kā mājās, aizmirsu izlogoties no saimnieces kompja :) )