mans frizieris
ir tāds jocīgs vārdu salikums, kuru neesmu vispār lietojis, jo kopš pilngadības (pirms tās neviens frizieris taču nevar būt "mans") manai galvai neviens frizieris nav ticis klāt. bet vispār es viņu pazīstu jau sen, bet tas nav par šķērsli tam, lai, ejot pie viņa griezt matus, mēs runātu tādā friziera-klienta žargonā. pirmkārt jau viss tas uzstādījums ar spoguli, no kura es nevaru izvairīties un to stulbo pretmatu kleitu mugurā. otrkārt tas, ka viņš tomēr strādā. nu, par treškārt var ņemt to, ka, iespējams, ir kaut kāds firiziera-klienta kodekss, kas jāievēro, jo citādāk matos sanāks slikta enerģija vai kaut kas tamlīdzīgs.

vienvārdsakot, vai jūs zināt, kā izskatās džonijs bravo? nu, viņš tagad izskatās pēc manis.