vislaik kauko gribas ierakstīt, bet vislaik es aizmirstu, ko īsti. kaut kādas idejas un domas jaucas pa galvu, bet nekā īsti tāda rakstāma nav...

*

varu vien pastāstīt, ka šodien es atkal braucu iekšā trubā, bet šoreiz ne tikai lieliski to panesu, bet, baudot viegli transīgo skatu mazajā spogulītī uz dakterēm, kuras kā skudras rosījās ap datoriem aiz stikla, gandrīz pat aizmigu. katrā ziņā, tā ritmiskā ērkšana un pļerktoņa, lai arī visai nepanesami skaļa, lieliski ielecina α  stāvoklī.