manas daļiņas

drēbes. kuras uzvelku vienu vai divas dienas - nu, nejau apakšveļu vai zeķes, kuras (neticēsiet, bet) cenšos mainīt katru dienu - bet tās pārējās. bikses. džemperi. daži tēkrekli. ar garām rokām vai īsām.

es tās uzvelku mugurā, vai kājās, vai galvā vienu vai divas dienas dienas, un tad aizmirstu uz nedēļu vai divām. es esmu tajās atstājis mikroskopiskas ādas daļiņas, mikroskopiskas ķermeņa izdalījumu paliekas. smaržas - kuras būtībā tās pašas mazās daļiņas vien ir.

un es tās visas atsāju uz divām nedēļām. un viņās rodas labvēlīga vide baktērījām. bet tas nav būtiski. svarīgi ir, ka tad es atkal - pēc nedēļas vai divām - tās uzvelku atpakaļ. pēc principa - šodien sarkanais neiet - vilkšu zilo. visas manas nokritušās daļiņas - kā sveši (nu jau sveši) mati vannā, piekļaujas un pielīp un grib izlikties par tavējiem. tā nav labi.