4:56

9. Februāris 2005

09:02

mīlīši, pūcei aste ir uzziedējusi, sētas miets ir izšāvis - nu es esmu draugiemlv! pasakiet man priekšā, ko tur pameklēt un uzaicināt par draugu

09:04

johaidī, cik man tur vārdabrāķu daudz!

upd. jēziņ, un pēc uzvārda ir gandrīz tik pat daudz! help

11:56

es tak lielākajai daļai savu draugu nezinu uzvārdus. vai arī nezinu, kā tie īsti rakstās. vai arī esmu tos aizmirsis. tāpat kā vārdus. kurus daudziem arī nemaz nekad neesmu zinājis.

kā lai es jūs visus tagad atrodu, koa

22:35 - manas daļiņas

drēbes. kuras uzvelku vienu vai divas dienas - nu, nejau apakšveļu vai zeķes, kuras (neticēsiet, bet) cenšos mainīt katru dienu - bet tās pārējās. bikses. džemperi. daži tēkrekli. ar garām rokām vai īsām.

es tās uzvelku mugurā, vai kājās, vai galvā vienu vai divas dienas dienas, un tad aizmirstu uz nedēļu vai divām. es esmu tajās atstājis mikroskopiskas ādas daļiņas, mikroskopiskas ķermeņa izdalījumu paliekas. smaržas - kuras būtībā tās pašas mazās daļiņas vien ir.

un es tās visas atsāju uz divām nedēļām. un viņās rodas labvēlīga vide baktērījām. bet tas nav būtiski. svarīgi ir, ka tad es atkal - pēc nedēļas vai divām - tās uzvelku atpakaļ. pēc principa - šodien sarkanais neiet - vilkšu zilo. visas manas nokritušās daļiņas - kā sveši (nu jau sveši) mati vannā, piekļaujas un pielīp un grib izlikties par tavējiem. tā nav labi.

22:38

bet tās daļiņas, kuras mazgājoties aiztek uz jūru, tās es sajūtu. es redzu, kā tās apēd zivis, un kā tās saplūst ar planktonu, ko apēd zooplanktons, ko pēc tam apēd viss pārējais, ko pēc tam kaut kad apēdu es. tobiš, sevi. un arī tevi. un arnoldu švarcenegeru. un dalailamu.
Powered by Sviesta Ciba