aisthetikos | 12. Feb 2019 @ 14:26 |
---|
Kurā veidā vērtīga un kam? :)
Gaume atspoguļo cilvēka uzskatus, zināšanas, vērtīborientāciju, pieredzi un attiecīgi (gaumīgi) ierāmē cilvēka darbības, izvēles, attieksmes.
Arhitektu lokanība un pasūtītāju gaume izdara ar mums patīkamāku vai tieši otrādi, neērtāku un kropļojošu dzīves vidi. Pilsētplānotāju jēga, gaume un pasaules redzējums nosaka, kāda fonta ceļazīmes un pilsētnorādes redzēsim. Centrālo banku dizaina komisiju vienotā valoda, kritēriji, gaume nosaka, kādu naudu ķeksēsim no maciņiem.
Masu patēriņa prečziņu gaume, teiksim, Nastjas, kura brauc uz Turciju pēc preces visiem Purčika kažoku un fufaiku veikaliem gaume izveido to, kāds staigās Purčiks (un attiecīgi, kādas fufaikas un kažoki kursēs pilsētā). Veikala DEPO mārketologu analītikas rīki un prečziņu gaume ierāmē vai būs pēc-marmora flīzes visās vannas istabās vai nebūs. IKEA, ar maspatēriņu mazliet vieglām rokām, bet aizstāj brūnās sekcijas ar baltām, piemēram.
Gaume ir kopīga vizuālā valoda, viens no tiem grūti definējamiem, bet man personīgi un profesionāli ļoti svarīgajiem parametriem, kurš ļauj iesvērt, vai mums būs kopīga valoda vai nebūs. Tici, ir maz sūdīgāka, kā klienta, kuram trūkst ne vien veselā saprāta, bet nav arī gaumes visās tās izpausmēs- uzvedībā, valodā, estētikā, u.c un kuram ir pofig par gaumi un visu to, kas no tās izriet. Tāda maksima vai andris kivičs, ja vēlaties, piemēram. Bweeeee.
Bet es esmu jutīgs snobs, to nenoliedzu un man "labā gaume" ir svarīga, ne vien kategorijās grāmatplaukts/drānas, bet biš plašākā un grodākā tvērumā.
|
From: | usne |
Date: |
12. Februāris 2019 - 18:26 |
|
|
|
(Link) |
|
Precīzi
khhh, nācu iebilst begemotam, izlasīju šo komentāru un sapratu, ka piekrītu begemotam :D
man pat nebija nekas jāraksta :D
tu arī gribēji rakstīt, ka piekrīti begemotam? :D
es vienmēr piekrītu vismaz vienam begemotam! Saves time in the long run.
Es pateicos par to, ka pēc mana lūguma noprecizēji vērtīgumu. Tas ir diezgan izsmeļoši un interesanti. Tai pat laikā nekādi neatceļ to (pret ko tu arī īsti neiebildi laikam), ka tas nedod īsti iemeslu ar gaumi lepoties.
No tevis rakstītā tāpat man sanāk, ka lepoties ar to, ka man ir laba gaume -- sanāk lepoties ar kaut ko, par ko es neesmu atbildīgs. Tāpat kā lepoties ar saviem senčiem, piemēram vai citiem piemēriem, kas jau bija. Es it kā sīkāk uzrakstīju usnei, bet nezinu, vai biju pietiekami sakarīgs, lai paskaidrotu savu punktu.
vai tiešām neesi atbildīgs? jā, neesi atbildīgs par starta komplektu, bet ar starta komplektu šajā gadījumā viss nebūt nebeidzas, atšķirībā no zilām acīm.
Te mēs nonākam pie tā, kāpēc nebeidzas. Uz ko es mēģināju atbildēt usnei drusku augstāk, un kāpēc arī gadījumā, ja nebeidzas, manuprāt, iemesla būt lepnam par savu gaumi īsti nav.
"gadījumā, ja nebeidzas" ir kaut kāda pilnīgi falša premisa, jo beidzas reāli ar dzīves beigām, gribi tu to vai nē. gaumes formēšanās vai aktīva formēšana reizē ar, tā teikt, nomināli formatīvajiem gadiem var beigties tikai tad, ja cilvēks stipri agri mirst. šobrīd jau gan mani vairāk interesē, vai tev gadījumā vienkārši nav pretenzijas pret lepošanos kā tādu, un runas par gaumi bija tikai, nez, piesegs? trigeris? sākumpunkts?
Jā, formēšanās nebeidzas, bet kā jau usnei rakstīju, man izskatās, ka cilvēka gaume ir tomēr saistīta ar kādu viņa iekšēju patiku vai nepatiku pret konkrētām estētiku. Kuru var racionalizēt, bet kura galu galā ir tāda kāda viņa ir un veidojas un mainās organiski kopā ar tevi, ne kā targetots skills. Es varu sev pateikt, ka tagad iepazīšu, piemēram, daiļslidošanu, bet tas nenozīmē apriori, ka man viņa obligāti patiks, pat, ja es labāk sapratīšu šī sporta vai mākslas paveida specifiku.
Par lepošanos es jau, manuprāt, teicu.
|
|