aisthetikos |
aisthetikos | 12. Feb 2019 @ 14:26 |
---|
Es pateicos par to, ka pēc mana lūguma noprecizēji vērtīgumu. Tas ir diezgan izsmeļoši un interesanti. Tai pat laikā nekādi neatceļ to (pret ko tu arī īsti neiebildi laikam), ka tas nedod īsti iemeslu ar gaumi lepoties.
No tevis rakstītā tāpat man sanāk, ka lepoties ar to, ka man ir laba gaume -- sanāk lepoties ar kaut ko, par ko es neesmu atbildīgs. Tāpat kā lepoties ar saviem senčiem, piemēram vai citiem piemēriem, kas jau bija. Es it kā sīkāk uzrakstīju usnei, bet nezinu, vai biju pietiekami sakarīgs, lai paskaidrotu savu punktu.
vai tiešām neesi atbildīgs? jā, neesi atbildīgs par starta komplektu, bet ar starta komplektu šajā gadījumā viss nebūt nebeidzas, atšķirībā no zilām acīm.
Te mēs nonākam pie tā, kāpēc nebeidzas. Uz ko es mēģināju atbildēt usnei drusku augstāk, un kāpēc arī gadījumā, ja nebeidzas, manuprāt, iemesla būt lepnam par savu gaumi īsti nav.
"gadījumā, ja nebeidzas" ir kaut kāda pilnīgi falša premisa, jo beidzas reāli ar dzīves beigām, gribi tu to vai nē. gaumes formēšanās vai aktīva formēšana reizē ar, tā teikt, nomināli formatīvajiem gadiem var beigties tikai tad, ja cilvēks stipri agri mirst. šobrīd jau gan mani vairāk interesē, vai tev gadījumā vienkārši nav pretenzijas pret lepošanos kā tādu, un runas par gaumi bija tikai, nez, piesegs? trigeris? sākumpunkts?
Jā, formēšanās nebeidzas, bet kā jau usnei rakstīju, man izskatās, ka cilvēka gaume ir tomēr saistīta ar kādu viņa iekšēju patiku vai nepatiku pret konkrētām estētiku. Kuru var racionalizēt, bet kura galu galā ir tāda kāda viņa ir un veidojas un mainās organiski kopā ar tevi, ne kā targetots skills. Es varu sev pateikt, ka tagad iepazīšu, piemēram, daiļslidošanu, bet tas nenozīmē apriori, ka man viņa obligāti patiks, pat, ja es labāk sapratīšu šī sporta vai mākslas paveida specifiku.
Par lepošanos es jau, manuprāt, teicu.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |