Viss ir slikti. Rokas trīc un raudāt gribās. Ieēst neko nevaru. Šī rīta pirmo un paciņā pēdējo cigareti atdevu bomzim, tikai tā varēja iztikt bez turpmākas komunikācijas. Pirms tam kāpņutelpā uz trepēm izbēru savu miskasti, no kuras uz visām malām aizripoja tukšā tara. Kursabiedrene, brīdi, kad izteicu savas domas, atbildēja: "Jā, melot tu ļoti labi māki,". Vārdi man vēl tagad trūkst, bet tie ir sīkumi.. Pietiek plūst līdzi dzīvei, pārāk bieži tieku norauta dzelmē. Uzbūvēšu sevi, visu sev apkārt. Citadeli. Savilkšu kokainu ģīmi un dzīšu sevi kā suni. Iekāpšu izkaltā metāla rāmī un bildi ķieģeļiem aizmūrēšu. Pie joda visu un visus! Būšu bākas stabs un man nevajadzēs neko. Izkaltīšu un sadēdēšu. Sāku jau šodien.