10:29 pmViss ir slikti. Rokas trīc un raudāt gribās. Ieēst neko nevaru. Šī rīta pirmo un paciņā pēdējo cigareti atdevu bomzim, tikai tā varēja iztikt bez turpmākas komunikācijas. Pirms tam kāpņutelpā uz trepēm izbēru savu miskasti, no kuras uz visām malām aizripoja tukšā tara. Kursabiedrene, brīdi, kad izteicu savas domas, atbildēja: "Jā, melot tu ļoti labi māki,". Vārdi man vēl tagad trūkst, bet tie ir sīkumi.. Pietiek plūst līdzi dzīvei, pārāk bieži tieku norauta dzelmē. Uzbūvēšu sevi, visu sev apkārt. Citadeli. Savilkšu kokainu ģīmi un dzīšu sevi kā suni. Iekāpšu izkaltā metāla rāmī un bildi ķieģeļiem aizmūrēšu. Pie joda visu un visus! Būšu bākas stabs un man nevajadzēs neko. Izkaltīšu un sadēdēšu. Sāku jau šodien.
|
Sudraba skaņa.
October 20th, 2010
10:59 pmSāku daudz domāt par aizbrukšanu. Es to negribu, bet zinot, cik labi spēju justies viena, tā liekas kā iespēja sākt visu no jauna. Nē, no sevis es nebēgu, skaidrs, ka visi tie sūdi vilksies līdzi, bet no visiem un visa šeit aizbēgt ir iespējams, un kas zina, varbūt arī aizmirst ir iespējams. Pārāk bieži mani bremzē citi, sadzīve un mans vājums pret (visu?). Visas durvis stāv vaļā, jo svarīgākais mani ir mājas, bet to nav, tikai deklarēta dzīvesvieta. Un vienīgais, kas mani notur uz vietas ir mana trulā pieķeršanās. Ir tikai daži, ko esmu pielaidusi tuvumā, citi ir viņiem neiedomājamā distancē.Tā esmu es, kas veido savu dzīvi. Un kāda starpība.. tač’ vienalga. |
11:25 pmŠobrīd mana vienīgā vēlme ir ieiet karstā vannā, bet tā ir tik milzīga, ka ūdens jātecinā kāds pāris stundas.. Uz apli visu dienu skrien Famous Blue Raincoat, tā vien gribējās pilsētai skaņu nogriezt.
|
Powered by Sviesta Ciba