|
Kad es biju jauna un man nebija tik daudz pienākumu, tad man manas ekstrēmās fiksācijas netraucēja. Tagad, kad pilnas rokas ar bērniem, viņu pulciņiem, visādiem pierakstiem, es vairs netieku ar to galā. Man nav visam laika. Es eju agrāk gulēt, lai varētu pavadīt laiku savā iedomu pasaulē par šo tēmu, es katru brīvu brīdi lasu par to, man fonā skan mūzika un no tā visa man sāk sāpēt galva un gribas iedzīt lodi pierē, lai beidzot būtu klusums un miers. Kā es ilgojos pēc klusuma, ak, Dievs.
Mēneša beigās mazajai meitai pieraksts uz autisma diagnostiku un, jo mēs viņu tik ātri dabūjām, man ir absolūta panika. Biju rēķinājusies tikai ar gada beigām. Man pat ir pieraksts uz oktobri, bet vakar piezvanīja cits ārsts, kur biju atstājusi kontaktus, ka varam jau šomēness. Jāsavāc visi papīreļi un tas man, personīgi, ir nīstamākais uzdevums. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}