Ever After - October 26th, 2021

Bet vispār mana sākotnējā doma bija par abiem JP kā savdabīgiem pretpoliem, jo ienāca prātā, ka Jānis Poruks, kurš nenoliedzami dzīvoja vētraini un jaunromantisma standartiem atbilstoši, jebšu daudz cieta un pasaules cietumā izturēja tikai četras dekādes, ir, ja ne precīzi tas, tad viens no tiem jauno vīriešu tipiem, pie kura (spriežot pēc atsauksmēm, sekmīgi) vēršas un kurā jēgpilnas maskulinitātes norietu saredz altruistiskais cietējs (pretstatā Poruka egoistiskajam) Džordans Pītersons ar mudinājumu metaforiski saklāt gultu un savākt istabu/māju jeb sakārtot savu dzīvi un uzņemties atbildību. Lielāko daļu mūža Poruks bija bohēmists, finansiāli nepatstāvīgs un izlutināts depresīvs švīts (jaunībā smalkajās Eiropas domāšanas skolās mācījās par vēsturiski aizdomīgas orientācijas mecenāta naudu, kuru tur notrieca uzdzīvē; pēcāk, kad mecenāts izdomāja vairs nesponsorēt, apvainojās un caur puķēm apsūdzēja minētajā orientācijā), kas svaidījās no viena grāvja citā un sadzīviskā ziņā daudz tālāk par savas sapņu draudzenes feministes apprecēšanu un meitas radīšanu, kuras audzināšanā īpaši nepiedalījās, jo jau bija pārāk ar putniem, netika. Toties savā juceklīgajā mūžā radīja vairākus spilgtus literatūras pieminekļus un tēlus, tostarp, Cibiņu un Buņģi, kas ir tie paši Pītersona fakinie lobsteri. Tālab šīrīta mentālo fizkultūru cibas lohu CVK noslēdz ar kārtējo bezjēdzīgo aptauju

( bet vispirms tizla mēme )

Poll #21484 JBP or JP
Open to: All, results viewable to: None

Kurš saturs tevi uzrunā vairāk?

Coming next: Fricis Bārda versus FaceBook face/off he he

( Vēl viena tizla mēme )

Megalomānija kā garīgas nelīdzsvarotības simptoms: khosmos ir kaut kas radniecīgs, viņa man reizēm mēdz pa vienu nakti atsūtīt 40–70 līdzīga rakstura īsziņas, saturs gan mazāk politisks, vairāk šizotērisks un atšķaidīts ar haotisku lēkāšanu starp draudzības piedāvājumiem un megaindīgiem lāstiem, bet vaibs čista tas pats [es viņai nekad neatbildu, neesmu komunicējis 4+ gadus & netaisos]

“Man jaatzīstas, ka ir daudz cilveku, kuŗi nopietni raugas uz mani kā uz karali. Cik man zinams, tad skolās skolnieki un skolnieces mani ir izvēlejuši par dzejnieku karali, bet tas nepatika nedz mācitajiem, nedz žandarmiem (kuŗi Krieviju gribeja pārvērst par republiku). 1907. gadā mani tiešam iecēla par karali. Uz Cēsim atbrauca prūši un veda sarunas ar mani par jaunu karaļa valsti. Sākumā es šaubijos, domadams, ka pie manis atsūtitie prūši ir Viļuma II. spiegi, bet drīz es pārliecinajos, ka lieta ir nopietna, jo Eiropas valdnieki šinī laikā sajuta no saviem aristokratiem savadu aukstumu. Un tā kā tautas bija ļoti dumpigas, tad valdnieki vaj valdnieku padome nolēma saukt uz jaunnodibinatā troņa kādu no tautas, kuŗš pazītu visas tautu kustibas un kuŗš pie laika aizsargatu valdnieku savienibas pozicijas. Šaī nolūkā dažiem garidzniekiem bij uzticets savākt ziņas par Iru zemes, Skotu zemes, Norveģijas, Zviedrijas un Baltijas zemniekiem, kur pie pēdejiem vēl palicis patriarchalisms un kur zēni-gani vēl līdz šo baltdien’ ir piepaturejuši stingru tikumibu kā savu idealu un gana spieķi. Liktenis bij nolēmis, ka mani papriekš ievēleja par tādu ganu, lai gan es kā students dzīvoju ne visai tikumigi...”

— Jānis Poruks, 1910. gada 3. maijs

👉 Pee pasaules malas — Rīgas Laiks (tl;dr)

Laikam mans mīļākais latviešu literatūras zelta laikmeta zieda foto

( kārtējā bezjēdzīgā aptauja )