Ever After - Nesaiet Porukā

Megalomānija kā garīgas nelīdzsvarotības simptoms: khosmos ir kaut kas radniecīgs, viņa man reizēm mēdz pa vienu nakti atsūtīt 40–70 līdzīga rakstura īsziņas, saturs gan mazāk politisks, vairāk šizotērisks un atšķaidīts ar haotisku lēkāšanu starp draudzības piedāvājumiem un megaindīgiem lāstiem, bet vaibs čista tas pats [es viņai nekad neatbildu, neesmu komunicējis 4+ gadus & netaisos]

“Man jaatzīstas, ka ir daudz cilveku, kuŗi nopietni raugas uz mani kā uz karali. Cik man zinams, tad skolās skolnieki un skolnieces mani ir izvēlejuši par dzejnieku karali, bet tas nepatika nedz mācitajiem, nedz žandarmiem (kuŗi Krieviju gribeja pārvērst par republiku). 1907. gadā mani tiešam iecēla par karali. Uz Cēsim atbrauca prūši un veda sarunas ar mani par jaunu karaļa valsti. Sākumā es šaubijos, domadams, ka pie manis atsūtitie prūši ir Viļuma II. spiegi, bet drīz es pārliecinajos, ka lieta ir nopietna, jo Eiropas valdnieki šinī laikā sajuta no saviem aristokratiem savadu aukstumu. Un tā kā tautas bija ļoti dumpigas, tad valdnieki vaj valdnieku padome nolēma saukt uz jaunnodibinatā troņa kādu no tautas, kuŗš pazītu visas tautu kustibas un kuŗš pie laika aizsargatu valdnieku savienibas pozicijas. Šaī nolūkā dažiem garidzniekiem bij uzticets savākt ziņas par Iru zemes, Skotu zemes, Norveģijas, Zviedrijas un Baltijas zemniekiem, kur pie pēdejiem vēl palicis patriarchalisms un kur zēni-gani vēl līdz šo baltdien’ ir piepaturejuši stingru tikumibu kā savu idealu un gana spieķi. Liktenis bij nolēmis, ka mani papriekš ievēleja par tādu ganu, lai gan es kā students dzīvoju ne visai tikumigi...”

— Jānis Poruks, 1910. gada 3. maijs

👉 Pee pasaules malas — Rīgas Laiks (tl;dr)