Ever After - October 4th, 2021

Es tomēr jūtos mazliet kā influenceris (sliktā nozīmē). Pēc šī n_komentāra (bija domāts swimpim) un vēl dažiem ievēroju, ka cibā aizdomīgi strauji pieaug eifēmismapalamas lohs lietošanas biežums. Diemžēl to nevar teikt par tās lietošanas pareizību. Paskaidrošu atšķirību: ja tu uzskati, ka 9 no 10 cilvēkiem ir lohi, bet 9 no 10 par tādu uzskata tevi, tad, visticamāk, taisnība būs tiem 9 no 10. Ja nepiekrīti, tad atzīsti, ka lohs bija tas bārdasnaža Viljams no Okamas, bet, ja atzīsti kaut ko tādu, tad paļubomu esi lohs. Sanāk tāds kā apburtais lokhs, vai ne? :-)

Pagājušonedēļ kāds kaut kur komentāros (extranjero?) atsaucās uz suverēno Ladonijas mikrovalsti Zviedrijas piejūrā. (Sit mani nost, bet kontekstu neatceros.) Sinhronitāte vai nē, bet vakardien šīs pašas valsts dibinātājs, uzvārdā Vilks, kurš cita starpā paspējis arī iekļūt Al-Qaeda hitlistē, 75 gadu vecumā nosities autoavārijā uz labi pārredzama zviedru lauku ceļa. Kopā ar viņu nositušies divi mašīnā braucošie policisti. Būs interesanti uzzināt, kādā sakarā.

Pirmdienas ir manas dzimšanas dienas. Aizgāju gulēt puspiecos, piecēlos pusdeviņos, iztulkoju pēdējo multeni par trim lāčiem (11 min), nosūtīju visas sešas šodien nododamās piecas minūtes pēc dedlaina, vienai uzrakstīju sinopsi, pārējām rakstīšu vēlāk, pohui. Iegāju aukstā vannā, paelpoju, paēdu un, tā kā vecākais suns (kuce) nav mājās jau trešo dienu, ar jaunāko pastaigas un galvas izvēdināšanas labad aizšāvām izpētīt vienu no pēdējā dekādē izbūvētajiem Latvijas Valsts Mežu ceļiem (tiem kārtīgi noblietētajiem smilšu, kas valstij kalpos vēl simts gadus) starp Aderkašiem un Meņģeli, ko vēl līdz šim nebiju pētījis. Šie ceļi ir lieliski suņu izskraidināšanai, jo neved uz mājām, līdz ar ko nav satiksmes un nekāda stresa. Šis izrādījās ideāla garuma (ar kājām pusstunda līdz galam un vēl pusstunda atpakaļ) ar salīdzinoši patīkamiem izcirtumiem un neizcirtumiem sānos, kā arī diviem deluxe mednieku tornīšiem (tie ir ar logiem un slēdzamu lūku apukšā). Vienā izcirtumā nesen bija notikuši kaut kādi darbi un vēl kūpēja divi palieli ugunskuri, pie kuriem arī pasēdēju un papīpēju. Laiks bija silts un mainīgi mākoņains, mežā stipri smaržoja kritušās lapas (kur vairāk bērzu, tur stiprāk), suns atrada vienu stirnu, kam padzīties pakaļ, bet saprātīgi agri padevās. Pēc tam atpakaļceļā piestājām pie Dullās Daukas birzs un skatu torņa, aizgājām līdz Taukātnītes ieteikai Ogrē, nevienu nesatikām, bet lapas uz takas lejup no kalna bija nogrābtas (!). Uzkāpām arī tornī, kur atradām mīklainu vēstījumu no lēdijas sinhronitātes, pazavērējām apkārt un tad jau braucām mājās, pa ceļām piestājot Taurupes veikalos un iztērējot pēdējos eiro līdz honorāram. Tagad jāiekurina krāsnis, jānoskujas, un vakars var sākties!

Fuck yeah, sen nav taisītas bezjēdzīgas aptaujas!

Poll #21465 Dilemma
Open to: All, results viewable to: All

???