barbala (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} barbala) rakstīja,@ 2024-12-02 09:27:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
nolūki un piegājieni
Vakar no pēclaunaga snaudas pamodusies nodomāju- jāsariktē piparkūku mīkla, lai vismaz kādas nebūt uzvedinošas pazīmes par tuvojošamies saulgriežiem un tā, citādi instagrams pludo ar vainagiem un pirmās sveces dedzinātājiem, bet mēs te, zin, grīdlīstes montējam (!).
Zināju jau, kuru recepti ņemt,
zināju arī to, ka šitā te, precīzijas konditoreja radina visas sastāvdaļas iepriekš sasvērt, sagatavot un vēlams, salikt secīgi pa ķērienam, lai gludāks process. Izveidoju piedevu ķēdi pievienošanas secībā, saliku kreisaja pusē sausos, labajā- slapjos ingredientus,
smalki berzu piestā zaļo un melno kardamonu, visādus piparus un čili, smaržoja debešķīgi, atradu gadus gadus vismaz 8 noturētu iesala sīrupu un tumšo cukura sīrupu (šos fenomenus, jāsaka, es nesaprotu, bet ok), tiktāl viss gludi.
Gludi arī kusa sviests katlā un saplūda sīrupi ar garšvielām un pirmie milti turpat, bet maisīšanai uzņemot apgriezienus es brangi salepojos par savu varonību mājturībā, šitātetiklabivissiet, ja.
Tad mājās pārnāca un sarunāties par svarīgām lietām arī turpat uz līdzenas vietas gribēja mīļotais un te tad arī visa mana konditores koncentrācija pa bemburiem, receptei aizklapējās ekrāns, paļāvos uz atmiņu un Sandras minēto "roku sajūtu" un pēc tam, kad viss kilograms smalko miltu bija ietūcīts, man gluži kā no citas planētas uzsmaidīja mazā baltā bļodiņā aiz miltu kārbas noslēpies olas un skābā krējuma maisījums. Tur vairs neko, "first shitty prototype"/ "fail fast, learn faster" evaņģēlijs acupriekšā.
Tā nu uzcepu pāris olu-laktozes brīvus cietus, trauslus krunkainus finierīšus, kuri garšo pēc tiem cepumiņiem, kurus mīlīgās kafejnīcās piekabina pie tasītēm. Droši vien, pēc sīkas mīklas pagalītes tomēr aiziešu kāddien pakaļ uz kurnebūtieni. (kaut kam no tiešās pirkšanas pulciņa bija laba p. mīkla,rasbainieks, atmini? ).
Zaudējumi ir sīki, šis lieliski organizētais process bija arī tīrīgs, arī galvenais ir sasniegts- māja godam smaržo pēc. Jābūt ļoti specifiskam tomēr savā mērķu uzstādīšanā un līdzekļu izvēlē, čabulīši.
Vakar no pēclaunaga snaudas pamodusies nodomāju- jāsariktē piparkūku mīkla, lai vismaz kādas nebūt uzvedinošas pazīmes par tuvojošamies saulgriežiem un tā, citādi instagrams pludo ar vainagiem un pirmās sveces dedzinātājiem, bet mēs te, zin, grīdlīstes montējam (!).
Zināju jau, kuru recepti ņemt,
zināju arī to, ka šitā te, precīzijas konditoreja radina visas sastāvdaļas iepriekš sasvērt, sagatavot un vēlams, salikt secīgi pa ķērienam, lai gludāks process. Izveidoju piedevu ķēdi pievienošanas secībā, saliku kreisaja pusē sausos, labajā- slapjos ingredientus,
smalki berzu piestā zaļo un melno kardamonu, visādus piparus un čili, smaržoja debešķīgi, atradu gadus gadus vismaz 8 noturētu iesala sīrupu un tumšo cukura sīrupu (šos fenomenus, jāsaka, es nesaprotu, bet ok), tiktāl viss gludi.
Gludi arī kusa sviests katlā un saplūda sīrupi ar garšvielām un pirmie milti turpat, bet maisīšanai uzņemot apgriezienus es brangi salepojos par savu varonību mājturībā, šitātetiklabivissiet, ja.
Tad mājās pārnāca un sarunāties par svarīgām lietām arī turpat uz līdzenas vietas gribēja mīļotais un te tad arī visa mana konditores koncentrācija pa bemburiem, receptei aizklapējās ekrāns, paļāvos uz atmiņu un Sandras minēto "roku sajūtu" un pēc tam, kad viss kilograms smalko miltu bija ietūcīts, man gluži kā no citas planētas uzsmaidīja mazā baltā bļodiņā aiz miltu kārbas noslēpies olas un skābā krējuma maisījums. Tur vairs neko, "first shitty prototype"/ "fail fast, learn faster" evaņģēlijs acupriekšā.
Tā nu uzcepu pāris olu-laktozes brīvus cietus, trauslus krunkainus finierīšus, kuri garšo pēc tiem cepumiņiem, kurus mīlīgās kafejnīcās piekabina pie tasītēm. Droši vien, pēc sīkas mīklas pagalītes tomēr aiziešu kāddien pakaļ uz kurnebūtieni. (kaut kam no tiešās pirkšanas pulciņa bija laba p. mīkla,
rasbainieks, atmini? ). Zaudējumi ir sīki, šis lieliski organizētais process bija arī tīrīgs, arī galvenais ir sasniegts- māja godam smaržo pēc. Jābūt ļoti specifiskam tomēr savā mērķu uzstādīšanā un līdzekļu izvēlē, čabulīši.
