GrāGrā
Viena no šīgada apņemšanām ir nepirkt (jaunas) grāmatas, pirms nav pasūtīti jaunie grāmatplaukti, jo nupat jau grāmatu torņi ir visviet un plauktos ir vairāki līmeņi, bet, kā es sev vakar teicu, "amazone jau neskaitās" un pēc nedēļas šīs apņemšanās lūzums jau būs klāt, šis bija ātri.


Tikmēr šodien es mērīšu prozu un dzeju sleju platumus, dziļumus, augstumus un zīmēšu rūtiņu lapās laukumus iriņiem, R(i)Liņiem un, lielākoties, piegriežtņžurnāliem, mēģinot modelēt krājumu papildināšanās līkni un attiecīgi, ieplānot vietu ar izaugsmi. No vienas puses, var saprast laikabiedrus, kuri izšķūrē visas grāmatas un dzīvo tīrās sienās, jo visu taču, lol, var izlasīt planšetē,
bet es šito nespēju nemaz, man nav miera tajā bez-muguriņu sterilitātē, vajag taču acis kaut kur piesiet, rokā paņemt, blakus nolikt un galu galā, lasīt taustot. Pastrādāt (domāt+rakstīt) bez grāmatu klātbūtnes es nevaru vispār. Vienīgais trūkums ir tas, ka viss šis labums ļoti konkrēti aizņem vietu un pat pēc aukstasinīga audita, es atradu tieši trīs grāmatas, no kurām varu atsacīties, tie ir 8 cm platumā.

Tātad, lasāmvielas un plauktu krājumu mērījumi kubos, aiziet.