barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2018-08-13 18:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
viss ir vilnī
Tie gan tādi jēldati un špekulācijas, jo vēl nav noslēgušās visas uzņemšanas, bet ar acu kaktu manīju, ka pieaudzis pieteikumu skaits humanitāro zinātņu (!) maģistra līmeņa studiju programmās no tiem, kas studē atkārtoti: īpaši izcēlās vēsturnieki, arī filologiem klājas neticami (no STEM skatpunkta) labi, piemēram, klasiskā valodniecība un pat, mīļojaciņ, visu mūsu pedagoģija! Mežonīga hipotēze- tie, kas nav aizbraukuši, vēlas "kaut ko sev" un dzīvo savā mazajā, skaistajā burbulī, tie vēlas saprast? Tas labi, (labi, ka ir auditorija, kas tomēr tiecas pēc sistematizētām zināšanām), par to paldies populismam un diy/apgarotības meistarklašu karnevālistiem.


Otrā ausī man skan šīrīta joks, kur A/S Orkla gana labi apmaksātais ekseļ-menedžments "izsaka bažas", ka ir nāvīgi grūti atrast darbiniekus zemkvalficētajam darbam, kam maksā 450 eur/mēnesī. Rēcīgā un rēcamā daļa nav 450 eiro, joka daļa ir tāda, ka tādām pozīcijām biržas uzņēmumos (!) nevajadzētu būt per sē un par ko šādu publiski drīkstētu sūkstīties, es nez, nelielas cūku fermas vetārsts Atašienē, nevis FMCG milzis, kurš spēlē, tipa, civilizētā ekonomikā. (Ieraksts turpinās ar snobiskām nopūtām, rakstītām ar neredzamo tinti, ka ko gan var gribēt no laimassseglasstaburadzes, čipsiemunspilvas, kādas jums burciņas, tādas bažiņas, LĒTAS UN NEGANDARĪJOŠAS!)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pet
2018-08-14 03:10 (saite)
A kāpēc tāda tēze, ka "biržas uzņēmumiem" nevajadzētu būt zemkvalificēto darbu / minimālās algas pozīcijām?

Manuprāt drīzāk korelācija ir tieši pretējā virzienā - ka lielākiem, masveidīgākiem uzņēmumiem (kas arī vairāk mēdz kotēties biržā) ir atbilstošāka lielāka darbu specializācija un lielākas iespējas sastrukturēt amatus tā, lai masveidā varētu sasniegt ok rezultātus ar pēc iespējas lētākiem darbiniekiem; visādi Walmarti un Amazoni ir starp līderiem masveida zemkvalificēto darbinieku lētā nopirkšanā; un gan mazumtirdzniecība gan fiziskā ražošana (kā Orkla) principā ir daudz piemērota nekvalificētu darbinieku izmantošanai nekā cūku fermas vetārsts, kur pat varētu būt zināma konkurence un nepieciešamība piemaksāt, lai viņš būtu ar mieru dzīvot Atašienē nevis pārvākties citur.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]pet
2018-08-14 03:15 (saite)
P.S. ir zināma ekonomikas tēze, ka lielās kompānijas mēdz maksāt par to pašu amatu vairāk nekā mazās. 1950ajos-1970ajos rietumpasaulē tā bija patiesība, bet pašreizējā tūkstošgadē vairs ne; kaut kur astoņdesmitajos /deviņdesmitajos tas ir mainījies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]crescendo
2018-08-14 10:58 (saite)
Zemas algas drīkst būt, bet tām jābūt tā saucamajām living wage.

Ja living wage nav, tad mazo algu dabrinieki un viņu ģimenes spēj izdzīvot tikai tāpēc, ka tos sociāli atbalsta pārējā sabiedrība.

Lieliem uzņēmumiem būtu pašiem jāparūpējas par saviem darbiniekiem, nevis jāmaksā sub-living, kamēr valsts/pašvaldības/labdari'bas fondi sametīs viņu darbinieku ģimenēm trūkstošo dzīvības vilkšanai.

Protams, šāda izmaksu eksternalizēšana ir problēma arī walmartiem, amazonēm un makdonaldiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snark
2018-08-14 15:10 (saite)
Vai arī, ceļot zemās algas, darbavietu kļūst mazāk, bet darbu zaudējušie un viņu ģimenes kļūst pilnībā (ne vairs daļēji) atkarīgi no sabiedrības atbalsta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?