barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2016-05-18 21:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
runājot par modēm
Es te nesenīt draugu lokā šūmējos par, manuprāt, neveselīgo tendenci – pieaugušo krāsojamajamajām grāmatām. Šķiet tāds brangs solis debilizācijas* virzienā, lai gan, var apsveikt drukas industriju un krāsaino zīmuļu ražotājus, kuriem ar šī žanra popularitāti izdodas rehabilitēties.

Par to satraucas arī psikologi ASV , bet Austrālijas korporācijas izmanto darbinieku "garīgās veselības" uzlabošanai (korporācijas gan vienkārši varētu nejāt darbinieku garīgo veselību, tiesa gan, tas ir komplicētāk, kā uztaisīt krāsojamo grāmatiņu stūrīti izsūktajiem modernajiem vergiem.)

Abus rakstus izlasot paliek neomulīgi – this is the world we are living un aiztaupot jau zināmos uzbraucienus lētā garīguma meklējumiem ("budisms 90 minūtēs"/ "apgaismība tējkannām"), tas brīdis, kad pieaugušie izpaužas krāsojot sagatavotus templeitus, ar zīmuli aizpildot krāsu laukumiņus ir pielīdzināms pieaugušu cilvēku centieniem apģērbties bērnu drānu veikalā vai turīgiem kundziņiem līksmes pēc uzēst no sociālajām pakām.

Proti – ne no tā plauktiņa ņemdami. Taču šodien saņemtā mēstule no Miami reklāmskolas mani maķenīt tomēr ielīksmoja.



*piekrītu un atvainojos, nav veiksmīgs termins. Bet vispārējais dažādu parādību un ieradumu profanācijas vilnis (nejaukt ar vienkāršošanu dēļ tehnoloģiskiem risinājumiem, bet tieši trivializēšana (spožs piemērs- Donalds Tramps, piemēram)), popkultūrisms un "elitism for the masses", jā tas mani aizķer .


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vilibaldis
2016-05-18 22:19 (saite)
paskati tā laika "Mājas viesi", piemēram. Adījumi pat nav jārēķina, uzrakstīts katrs valdziņš rindas garumā, ar izšuvumiem līdzīgi :)
paraugu grāmatas bijušas modē visos laikos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rediiss
2016-05-18 22:26 (saite)
galu galā ne jau visi ir talantīgi mākslinieki, lai paši no savas galvas izdomātu, kas pas un kas nepas. varbūt līdzīgi ir arī ar krāsošanu. ne jau visi māk ar zīmuļiem operēt, lai paši ko sakarīgu radītu. nu, man, teiksim, nekas vairāk par skumju bumbulīti ārā nenāk. esmu mēģinājusi. īpaši radošos brīžos esmu viņam piezīmējusi kaut kādus vītenīšus apkārt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vilibaldis
2016-05-18 22:28 (saite)
par to arī stāsts

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]barbala
2016-05-18 22:30 (saite)
Labs punkts par to hobija pielīdzināšanu, jā. Tomēr izšūšanā ir tehnika- spodršuvums vai krustdūriens vai cits, kamēr krāsošana prasa vien aizpildīšanas funkciju, tas ja par tehniskajām prasmēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vilibaldis
2016-05-18 22:37 (saite)
es pieņemu, ka smadzeņu centri šīs nodarbes uztver visai līdzīgi. Mēs te kā visu roku meistari protams varam uzraut degunu un ņemties par piemērotību/nepiemērotību, bet patiesi ir ļaudis kam abas rokas kreisās un šāds krāsošanas darbs piepūles ziņā ir pat ļoti pielīdzināms spodršuvumam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2016-05-18 22:40 (saite)
Arī gleznošana profesionālim ir tikai aizpildīšanas funkcija, ja tā strikti ņem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?