barbala (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} barbala) rakstīja,@ 2012-11-13 11:55:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
regulējams deguna klipsis
Kad cilvēkam uzglūn novembris, no tā ir jālaižas ļekās. Pastāv aptuveni trīs aprobēti scenāriji, kā tieši un kur aizlaisties no novembra, vakar es lietoju izvēlni "peldbaseins", tas tā allaž tīkami. Baseinā visas krāsiņas pareizas, nav daudz lieku trokšņu, ir gaisma, ir ūdens, ir silti, īpaši tad, ja ātri peld, var iesvīst; var uzdunkāties rāmākajiem līdzpilsoņiem un dabūt ar papēdi pa zodu no ātrākajiem – visa šitā parastā vilcieniņspēle advanced, visumā taisni tā, kā man patīk pavadīt vakarus. Ar gaumi. Un lūk, peldu es jau diezgan sen un savā īpašajā tehnikā, kura noteikti nav pareiza, bet ir gana ātra un ļauj ar lielāku piepūli, ejot grūtāku ceļu sasniegt nosacīto rezultātu (divus nopeldētus kilometrus) stundā. Tieši tā, kā man patīk - tie nevieglie ceļi.
Un iekoda man doma nesenīt, ka vajadzētu progresēt, tiekties uz zvaigznēm, uz kaut ko vairāk/tālāk/ātrāk,
vajadzētu pamēģināt izelpot retāk, slīdēt ilgāk un kaut kā pielauzt sevi veikt ieelpas ne tikai labajā pusē, bet arī kreisajā. Un mēģināju es tā darīties un tā daroties man gluži kā lētā banerītī iemidzējās animētas zvaigznītes- "O, TE VAJAG DEGUNA KLIPSI",
jo kad sāniski caur padusi ielepo, tad vismaz manas nāsis brangi pielīst ar hlorūdeni un tas nav patīkami, lai gan esot laba iesnu profilakse.
Un kur tas deguna klipsis, tur blakus nodaļā latswimshopā pārdod ausu aizbāžņus un tad es tā nodomāju, ka šitais gan ir jocīgi: cilvēks aizdrīvē visas savas gaisa u.c. apmaiņas ieejas, lai tikai pareizāk un gludenāk līdzinātos kādai glītai forelei vai delfīnam. (kamēr foreles un del'fini nedara itin neko lai līdzinātos homo sapiensam. ievērojiet to.) Atceros, kā gardi ņirgājos par "jutīgo zobu" problēmu – sak, jūs esat mārketologu sapnis, tie tak ir māņi un prokter&gembl. Taču gluži nesen pati riju asariņas zobu higēnista krēslā, jo izrādās, ka esmu iedzīvojusies hiperjutīgos zobos un man sāp pat emalja, man sāp, kad paskatās, nemaz nerunājot par kontaktu ar tiem skrāpjiem un kašiem! Tas man par to ņirgāšanos, citroūdens litriem un āboļu kilogramiem.
Īsāk sakot, dari kuru sportu gribēdams, visos ir īpaši daudz iegādājamu risinājumu cilvēka konstruktīvo nepilnību novēršanai.
Jo tādi mēs esam. Bez modernās materiālzinātnes neko dižu nespētu.
Kad cilvēkam uzglūn novembris, no tā ir jālaižas ļekās. Pastāv aptuveni trīs aprobēti scenāriji, kā tieši un kur aizlaisties no novembra, vakar es lietoju izvēl
Un iekoda man doma nesenīt, ka vajadzētu progresēt, tiekties uz zvaigznēm, uz kaut ko vairāk/tālāk/ātrāk,
vajadzētu pamēģināt izelpot retāk, slīdēt ilgāk un kaut kā pielauzt sevi veikt ieelpas ne tikai labajā pusē, bet arī kreisajā. Un mēģināju es tā darīties un tā daroties man gluži kā lētā banerītī iemidzējās animētas zvaigznītes- "O, TE VAJAG DEGUNA KLIPSI",
jo kad sāniski caur padusi ielepo, tad vismaz manas nāsis brangi pielīst ar hlorūdeni un tas nav patīkami, lai gan esot laba iesnu profilakse.
Un kur tas deguna klipsis, tur blakus nodaļā latswimshopā pārdod ausu aizbāžņus un tad es tā nodomāju, ka šitais gan ir jocīgi: cilvēks aizdrīvē visas savas gaisa u.c. apmaiņas ieejas, lai tikai pareizāk un gludenāk līdzinātos kādai glītai forelei vai delfīnam. (kamēr foreles un del'fini nedara itin neko lai līdzinātos homo sapiensam. ievērojiet to.) Atceros, kā gardi ņirgājos par "jutīgo zobu" problēmu – sak, jūs esat mārketologu sapnis, tie tak ir māņi un prokter&gembl. Taču gluži nesen pati riju asariņas zobu higēnista krēslā, jo izrādās, ka esmu iedzīvojusies hiperjutīgos zobos un man sāp pat emalja, man sāp, kad paskatās, nemaz nerunājot par kontaktu ar tiem skrāpjiem un kašiem! Tas man par to ņirgāšanos, citroūdens litriem un āboļu kilogramiem.
Īsāk sakot, dari kuru sportu gribēdams, visos ir īpaši daudz iegādājamu risinājumu cilvēka konstruktīvo nepilnību novēršanai.
Jo tādi mēs esam. Bez modernās materiālzinātnes neko dižu nespētu.
