Sviesta Ciba |

barbala (

barbala) rakstīja,
@ 2012-05-09 20:04:00

routing routines
un kas man rīt būs? man būs kastrīre - ļipņaki- lučkiņas- skudru grebieži- botors- kļins- sīnapūrs un pašā galā: somersetas iela. un tad atpakaļ, uz asfaltiem un metropoli.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	barbala 2012-05-09 22:21 (saite)
	Viss tik tuvu, tik tuvu, ja tā apskatās. Šonedēļ saskries kādi 1080 km pa dzimtenes bezceļiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2012-05-09 22:27 (saite)
	Ar patiesu nostaļģiju atceros laikus, kad biju kāda uzņēmuma Latgales reģionālais pārstāvis, vidējais iknedēļas noskrējiens sanāca apmēram tāds pats, nevaru atkratīties no domas, ka patiesais mans aicinājums ir būt par gargabalnieku šoferi. Žēl, ka tagad viss nokavēts. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

barbala
2012-05-09 22:55 (saite)

jā, lūk, viens no iemesliem kāpēc diezgan piekrītu visām šitām viesizrādēm (rīt uz A. peros, lai nepilnas divas stundas parunātu droši vien kādam simtam ļaužu) - braukt ir tik ārkārtīgi nomierinoši un meditatīvi.

parasti izdomāju visādas atliktās lietas (rīt vajadzēs izdomāt nosaukumu/zīmolu vienu, piemēram); apzvanu pilsoņus, ar kuriem dienu gaitā nesanākt atzavilkt, novēroju visādus socantroentnogrāfiskos momentus un allaž galapunktā pastellēju lauku labumus. ā, nu ja, nekritizēti dziedu līdzi visādiem diskiem saviem vai rāādio, latgales virzienam ir obligāti jāsaņemas un jāvar vismaz stundu klausīties Latgales radeja. Ilgāk to lāgā nevar, bet tik daudz - ar prieku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2012-05-09 23:01 (saite)
	Jā, pilnīgi piekrītu visam augšminētajam, gan iespēja rimti padomāt, gan iespēja nekontrolēti šķībi izbļaustīties ir kaut kas ūber! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

barbala
2012-05-09 23:14 (saite)

man nesen pirmoreiz sanāca krietnas autobailes.

vēlā vakarā iebraucu Rīgā no Salāāspils puses un kaut kādā Rumbulā piefiksēju, ka blakus aizdomīgs busiņš vislaik cieši sānā turās. uzmetu aci, nav ne polcijs, ne VIDs, ne paziņas, novaikstījos un mierīgi slīgu tālāk braukšanā. tad tādi trīs brangi 120 kg kungi sāka griezt nost ceļu un visādi izpildīties, teiksim, lecot ārā pie krustojuma un metoties vicināties, lai kāpju pie šiem, līdz rotaļa vairs galīgi nebija smieklīga un no sirds nobijos, aizslēpos aiz viena autobusa un nogriezos no krastielas, cerot, ka neesmu atkosta. tā bija pirmā reize kad tā drusku aizdomājos, kur tikai un kādos laikos neesmu braukusi viena pati, nedomājot kategorijās "bīstami ir ne tikai brieži un cūkas, bet arī cilvēki, ziniet."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2012-05-09 23:21 (saite)
	Jēziņ! Vai tad mēs neesam sasnieguši to līmeni, ka šādos gadījumos var uzzvanīt uz kaut kādu 911 un palūgt novērst klaju diskomfortu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	barbala 2012-05-09 23:24 (saite)
	Atzīšu, ka es dažkārt nenovērtēju potenciālos draudus šādās situācijās. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	unpy 2012-05-09 22:28 (saite)
	Ā, nē, mānos, tagad parēķināju, vidējais iknedēļas noskrējiens sanāca uz pusi lielāks:)) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: